DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. martā, 2023
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Veselība
1
1

Sociālie darbinieki RPNC – pacientu “feju krustmātes”

Ja medicīnas personāla darbu vienā vārdā apzīmētu ar “ārstēt”, tad sociālo darbinieku vārds ir  - “palīdzēt”.

21.marts ir Pasaules sociālā darba diena un arī mēs Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC) sveicam mūsu sociālos darbiniekus. Pavisam pie mums strādā septiņi sociālie darbinieki. Viņi palīdz pacientiem 13 RPNC stacionāra nodaļās, Tiesu psihiatrisko ekspertīžu un piespiedu ārstēšanas centrā, kā arī ilgtermiņa farmakoterapijas Metadona programmā. Reizi nedēļā sociālie darbinieki strādā arī ar pacientiem Ambulatorajos centros “Veldre” un “Pārdaugava”. Pastāvīgs sociālais darbinieks ir RPNC ilgstošas sociālās aprūpes centrā “Vecpiebalga”.

Sarunājamies ar RPNC Diagnostikas un rehabilitācijas daļas vadītājas vietnieci medicīniskās un sociālās rehabilitācijas jautājumos Ingrīdu Pavasari, kura pati ilgus gadus ir strādājusi par sociālo darbinieci un RPNC ir tā, kura tur rūpi par visiem centra sociālajiem darbiniekiem.

Lai arī sociālā darbinieka profesija kļuva redzamāka pandēmijas laikā, jo sociālo dienestu darbs, tāpat kā medicīnas darbinieku, pieauga daudzas reizes, šī profesija, iespējams, nekad nebūs starp ļoti populārajām, jo ir smaga profesija, kas prasa lielu morālo noturību un izteiktu vēlmi palīdzēt cilvēkiem. Sociālā darbinieka ikdiena medicīnas iestādē atšķiras no sociālā darbinieka ikdienas, piemēram, sociālajā dienestā, vēl jo vairāk, ja šī medicīnas iestāde ir psihiatriskā. Jo tie cilvēki, kuri ir sociālo darbinieku klienti, vienmēr būs personas ar sarežģītām sociālām problēmām, no kurām vismaz viena ir saistīta ar psihiskās veselības traucējumiem vai atkarību problēmām. Biežāk sastopamās sociālās problēmas ir nesakārtotās attiecības ģimenē, ienākumu un mājokļa trūkums, vardarbība ģimenē, nesakārtoti juridiskie jautājumi. Tie centra  pacienti, kuru saslimšana beidzas ar salīdzinoši ātru un sekmīgu atveseļošanos, vai tie pacienti, kuri, neskatoties uz diagnozes smagumu, saņem ģimenes atbalstu, salīdzinoši reti kļūst par sociālo darbinieku klientiem.

Ņemot vērā to, ka RPNC stacionārā nonākušie pacienti bieži vien ir bezpalīdzīgā stāvoklī, ko vēl vairāk sarežģī situācijas, kad pacientam nav piederīgo vai citu atbalsta personu, tieši sociālā darbinieka iesaistīšanās kā vienam no multidisciplinārās komandas “spēlētājiem” ir nozīmīgs atbalsts pacientiem. Pēc pacienta nonākšanas kādā no centra nodaļām, ārstējošais ārsts pēc nepieciešamības piesaista sociālo darbinieku problēmu risināšanai.

Sociālo darbinieku zināšanu sfēra ir ļoti plaša, jo prasa profesionālas zināšanas gan sociālā darbā un juridiskajās lietās, gan zināšanas medicīnā. Jānoskaidro un jāizprot ne tikai pacienta veselības stāvoklis, prognozes un aprūpes iespējas, kas bez profesionāļu komandas nav iespējams, bet arī katra konkrētā pacienta spējas saņemt palīdzību sociālās sistēmas un likumdošanas ietvaros, lai varētu plānot tālākās palīdzības iespējas.

Bez tādām ikdienišķām palīdzības lietām kā nepieciešamo dokumentu sagatavošana pašvaldības sociālo pakalpojumu saņemšanai, pacientu problēmu risināšana, sadarbojoties ar citu pašvaldību sociālās palīdzības dienestiem, Bāriņtiesām, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, krīžu centriem, izglītības iestādēm, policiju, Nodarbinātības Valsts aģentūru un daudzām citām institūcijām, sociālie darbinieki sniedz konsultācijas un informāciju ģimenes locekļiem, organizē pacientu problēmu risināšanu, sadarbojoties ar citu pašvaldību sociālās palīdzības dienestiem, Bāriņtiesām, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, krīžu centriem, izglītības iestādēm, policiju, Nodarbinātības Valsts aģentūrām un daudzām citām institūcijām. Sociālie darbinieki tiešām ir kā krīzē nonākušo pacientu “feju krustmātes”, kas palīdz arī personu apliecinošu dokumentu atjaunošanā, sakārto izceļošanas dokumentus ārvalstu pacientiem, meklē viņu piederīgos, kā arī sniedz profesionālu psihosociālu atbalstu ģimenes locekļiem.

Stacionārā pacienti uzturas tik ilgi, cik tas ir nepieciešams veselības stāvokļa stabilizēšanai, un neviens pacients netiek izrakstīts, kamēr sociālais darbinieks nav radis risinājumu, lai tūlīt pēc izrakstīšanas no stacionāra pacients būtu jau konkrētās pašvaldības sociālā dienesta klients – lai iesāktās sociālās palīdzības lietas, kas ir prasījušas vairāk laika, piemēram, dzīvesvietas jautājums, tiktu turpinātas.

Paldies Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra sociālajiem darbiniekiem par viņu nesavtīgo darbu!

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI