Līdzestība medicīnā ir pacienta uzvedības atbilstība veselības aprūpes speciālista sniegtajiem ieteikumiem, kas ietver medikamentu lietošanu, dzīvesveida izmaiņas un citas ārstēšanas vadlīnijas. Tā atspoguļo pacienta sadarbību un atbildību ārstēšanās procesā. Savukārt, psihiskās veselības kontekstā līdzestība nozīmē pacienta konsekventu iesaisti ārstēšanas plānā, kas var ietvert medikamentu lietošanu, psihoterapijas sesiju apmeklēšanu un veselīga dzīvesveida uzturēšanu. Augsta līdzestība ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu simptomu kontroli, novērstu recidīvus un uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti.
Šī gada kampaņas sauklis ir "Nepalaid garām nevienu mirkli" (#DontMissAMoment), kas aicina cilvēkus aizdomāties par to, kā, rūpējoties par savu veselību un ievērojot ārstēšanas plānus, varam nodrošināt sev un saviem tuviniekiem vairāk kopīgu un laimīgu mirkļu nākotnē.
Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) valdes priekšsēdētāja, psihiatre Sandra Pūce: "Mīļie līdzcilvēki, šī gada 27. martā mēs pirmo reizi atzīmējam Pasaules līdzestības dienu. Līdzestība – mūsu spēja un apņemšanās sekot ārstēšanas plānam – ir būtiska, lai sasniegtu labākos iespējamos veselības rezultātus. Ievērojot ārstu norādījumus, mēs ne tikai rūpējamies par sevi, bet arī dodam cerību un spēku saviem mīļajiem. Aicinu ikvienu izmantot šo dienu kā iespēju pārdomāt savu attieksmi pret ārstēšanos un, ja nepieciešams, veikt pozitīvas pārmaiņas. Kopā mēs varam veidot veselīgāku un laimīgāku sabiedrību."
Līdzestība psihiskās veselības ārstēšanā ir būtisks faktors, kas tieši ietekmē ārstēšanās rezultātus un pacienta dzīves kvalitāti. Daudzas psihiskās saslimšanas, piemēram, depresija, bipolāri traucējumi, šizofrēnija vai trauksmes traucējumi, prasa ilgstošu vai pat mūža ārstēšanu. Medikamentu lietošana, psihoterapijas sesiju apmeklēšana un ikdienas dzīvesveida ievērošana palīdz stabilizēt pacienta stāvokli un novērst simptomu pasliktināšanos. Ja līdzestība ir augsta, ārstēšana norit veiksmīgāk, un samazinās recidīvu, hospitalizācijas un komplikāciju risks.
Līdzestība nav tikai mehāniska ārstēšanas plāna izpilde – tā veido uzticības saikni starp pacientu un veselības aprūpes speciālistu. Atklāta komunikācija, pacienta motivācija un ārsta vēlme pielāgot ārstēšanu ir savstarpēji saistīti faktori. Pacients, kurš jūtas sadzirdēts un saprasts, daudz biežāk seko ārsta ieteikumiem un aktīvāk iesaistās savas veselības uzlabošanā. Tieši šī sadarbība var kļūt par pamatu veiksmīgai ilgtermiņa atveseļošanai un integrācijai sabiedrībā.
Ļoti būtiski ir arī tas, ka līdzestība var būtiski mazināt paškaitējuma vai pat pašnāvības risku. Jo īpaši smagākos depresijas vai psihožu gadījumos ārstēšanas pārtraukšana var novest pie nopietnām sekām. Savukārt pacienti, kuri ievēro ārstēšanas plānu, daudz biežāk spēj atgriezties darbā, mācīties, veidot un uzturēt attiecības, kā arī piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Tas apliecina, ka līdzestība ietekmē ne tikai slimības gaitu, bet arī cilvēka spēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Tomēr psihiskajā veselībā līdzestību bieži apgrūtina dažādi izaicinājumi. Tie var būt gan medikamentu blakusparādības, piemēram, nogurums vai svara pieaugums, gan pašas slimības daba – piemēram, pacientam var trūkt slimības apziņas, kā tas nereti notiek šizofrēnijas gadījumā. Arī stigmas un aizspriedumu dēļ cilvēki var izvairīties no ārstēšanās vai to slēpt. Vēl viens būtisks faktors ir pacietība – gan medikamentu, gan psihoterapijas iedarbība parasti prasa laiku, līdz sākas uzlabojumi.
Lai uzlabotu līdzestību, nepieciešams strādāt gan ar pacientu, gan ar viņa tuviniekiem. Būtiski ir skaidrot ārstēšanas nozīmi vienkāršā un saprotamā veidā, iesaistīt ģimeni kā atbalsta personu, kā arī izmantot praktiskus palīglīdzekļus – piemēram, atgādinājumus telefonā vai lietotnes. Regulāras vizītes pie speciālista palīdz saglabāt kontaktu un motivāciju, kā arī ļauj laikus pielāgot terapiju pacienta vajadzībām.
Kopumā līdzestība psihiskajā veselībā ir ne tikai ārstēšanas pamats, bet arī atslēga uz pacienta spēju dzīvot pilnvērtīgu un jēgpilnu dzīvi. Tādēļ par to jārunā plašāk, jāmazina stigma un jāveicina sapratne sabiedrībā.
