Salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 48,1 % līdz 46,9 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023. gada janvārī salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 5,9 % lielāka, bet importa – par 13,6 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 1,5 %, bet importa samazinājās par 5,5 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri:
- augu valsts produktu eksports lielāks par 79,2 milj. eiro jeb 2,2 reizes;
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 53,2 milj. eiro jeb 57 %;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 47,1 milj. eiro jeb 22,3 %;
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 39,4 milj. eiro jeb 29,4 %;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 26,8 milj. eiro jeb 9,6 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri:
- minerālproduktu imports lielāks par 157,8 milj. eiro jeb 98,4 %;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 51,7 milj. eiro jeb 49,6 %;
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 46,1 milj. eiro jeb 42,1 %;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 37,7 milj. eiro jeb 11,2 %;
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 84,4 milj. eiro jeb 42,5 %.
Janvārī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,5 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (13,1 %), Vācija (7 %) un Somija (5,9 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (25,6 % no importa kopapjoma), Vācija (10,9 %), Polija (10 %) un Igaunija (7,9 %).
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2023. gada janvārī salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri visvairāk ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 36,3 milj. eiro jeb 2,4 reizes. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles eksports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu eksportam par 50,9 milj. eiro jeb 51,7 %.
Svarīgākās preces Latvijas eksportā 2023. gada janvārī
(faktiskajās cenās)
Tūkst. eiro |
% no kopapjoma |
Pārmaiņas % pret |
|||
2022. g. janvāri |
2022. g. decembri |
iepriekšējo 12 mēnešu vidējo |
|||
Pavisam |
1 629 250 |
100 |
8,9 |
-5,1 |
-8,4 |
252 525 |
15,5 |
-9,6 |
4,0 |
-17,2 |
|
201 924 |
12,4 |
-6,1 |
-19,6 |
-9,1 |
|
184 743 |
11,3 |
37,5 |
-0,8 |
15,4 |
|
77 468 |
4,8 |
2,9 reizes |
-25,5 |
-5,9 |
|
73 069 |
4,5 |
-4,3 |
-21,6 |
-21,6 |
|
71 309 |
4,4 |
37,2 |
19,9 |
-1,2 |
|
59 945 |
3,7 |
61,6 |
-10,2 |
11,4 |
|
50 427 |
3,1 |
-0,1 |
3,0 |
-10,6 |
|
41 972 |
2,6 |
18,7 |
-3,2 |
-5,2 |
|
41 591 |
2,6 |
-0,4 |
22,6 |
-4,9 |
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2023. gada janvārī salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 133,8 milj. eiro jeb 4,8 reizes. Savukārt dzelzs un tērauda imports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importam par 75,9 milj. eiro jeb 85,2 %.
Svarīgākās preces Latvijas importā 2023. gada janvārī
(faktiskajās cenās)
Tūkst. eiro |
% no kopapjoma |
Pārmaiņas % pret |
|||
2022. g. janvāri |
2022. g. decembri |
iepriekšējo 12 mēnešu vidējo |
|||
Pavisam |
1 846 369 |
100 |
14,5 |
-22,0 |
-16,4 |
308 683 |
16,7 |
2,0 reizes |
-28,1 |
-31,9 |
|
225 705 |
12,2 |
11,7 |
9,0 |
8,7 |
|
149 189 |
8,1 |
10,4 |
-16,2 |
-13,9 |
|
142 611 |
7,7 |
47,7 |
-6,8 |
-4,1 |
|
71 569 |
3,9 |
0,8 |
7,1 |
-3,2 |
|
62 312 |
3,4 |
-13,3 |
-7,0 |
-23,9 |
|
49 900 |
2,7 |
-23,1 |
0,7 |
-33,7 |
|
43 749 |
2,4 |
23,4 |
-31,8 |
-17,3 |
|
42 484 |
2,3 |
-66,8 |
16,6 |
-31,1 |
|
39 335 |
2,1 |
2,2 |
2,0 |
-20,1 |
2023. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 117 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 41 valsti.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
2023. gada janvārī salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 1,8 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā pieauga par 10 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 0,2 procentpunktiem, bet importā samazinājās par 9,1 procentpunktu.
Latvijas ārējā tirdzniecība sadalījumā pa valstu grupām 2023. gada janvārī
(faktiskajās cenās)
|
Eksports |
Imports |
||||
milj. eiro |
% no kopapjoma |
pārmaiņas % pret 2022. g. janvāri |
milj. eiro |
% no kopapjoma |
pārmaiņas % pret 2022. g. janvāri |
|
Pavisam |
1 629,2 |
100 |
8,9 |
1 846,4 |
100 |
14,5 |
Eiropas Savienības valstis |
1 170,6 |
71,9 |
6,3 |
1 505,2 |
81,5 |
30,6 |
eirozonas valstis |
911,9 |
56,0 |
6,8 |
1 160,2 |
62,8 |
31,8 |
NVS valstis |
126,9 |
7,8 |
11,4 |
86,4 |
4,7 |
-61,1 |
pārējās valstis |
331,7 |
20,3 |
18,5 |
254,8 |
13,8 |
7,0 |
Eksporta pieaugumu uz Ukrainu 2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri, visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 10,1 milj. eiro, uz Baltkrieviju – satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksporta pieaugums par 3,2 milj. eiro. Savukārt eksporta samazinājumu uz Krievijas Federāciju galvenokārt ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums par 8,8 milj. eiro.
2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri, importa samazinājumu no Krievijas Federācijas un Ukrainas visvairāk ietekmēja parasto metālu un to izstrādājumu importa samazinājums attiecīgi par 79,9 milj. eiro un 9,6 milj. eiro, bet no Baltkrievijas – koka un koka izstrādājumu importa kritums par 13,5 milj. eiro.
Latvijas ārējā tirdzniecība ar Baltkrieviju, Krievijas Federāciju un Ukrainu 2023. gada janvārī
(faktiskajās cenās)
|
Eksports |
Imports |
||||||
tūkst. eiro |
% no kopapjoma |
pārmaiņas % pret |
tūkst. eiro |
% no kopapjoma |
pārmaiņas % pret |
|||
2022. g. janvāri |
2022. g. decembri |
2022. g. janvāri |
2022. g. decembri |
|||||
Pavisam |
1 629 250 |
100 |
8,9 |
-5,1 |
1 846 369 |
100 |
14,5 |
-22,0 |
Baltkrievija |
17 095 |
1,0 |
10,3 |
4,2 |
15 085 |
0,8 |
-46,1 |
-17,4 |
Krievijas Federācija |
84 897 |
5,2 |
-5,2 |
-19,1 |
60 334 |
3,3 |
-68,7 |
-69,9 |
Ukraina |
27 673 |
1,7 |
66,8 |
-31,0 |
20 859 |
1,1 |
-9,3 |
-17,4 |
CSP informē, ka atbilstoši metodoloģijai preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” norādītā mēneša vidējā cena.
Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Ārējā tirdzniecība” un eksporta un importa datu analīzes rīkā.