DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. martā, 2023
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Lauku attīstība

Francijas kooperāciju visam pāri raksturo vienlīdzības princips

Publicitātes foto

Šogad, laika posmā no 19.-24.februārim, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes un biroja pārstāvji, kā arī graudu audzētāju kooperatīvu “Daiva”, “Saimnieks-V”, “Lauku saime” un “Ošenieku grauds“ vadītāji, darbinieki un biedri piedalījās darbu vērošanas vizītēs Francijā, apgūstot šīs valsts graudu kooperācijas sistēmas uzbūvi un darbības formu. Secinājumi vairāki, taču pāri visam izceļas franču demokrātijas izjūta un vienlīdzības princips – neatkarīgi no katra biedra lieluma to tiesības kooperatīvā ir pilnīgi vienādas.

Vizītes laikā Francijā Latvijas delegācija piedalījās darbu ēnošas procesā dažāda līmeņa organizācijās, no lauku saimniecībām un kooperatīvu apmeklējumiem līdz pat vizītei Francijas Lauksaimniecības tirdzniecības kamerā. Un visos līmeņos tika iegūtas jaunas, reizēm līdzīgas, bet arī ļoti unikālas zināšanas un iemaņas.

Francija ir lielākā graudu eksportētājvalsts Eiropas Savienībā, kā arī viena no top 10 valstīm šajā jomā vispasaules mērogā. Šādu statusu pamatā ir cītīgi izstrādāta sistēma, kuras ietvaros visā graudu audzēšanas, loģistikas un pārstrādes procesā tiek veicināta maksimāla produktivitāte un izaugsme, vienlaikus ne tikai saglabājot vēsturiski veidojušās graudu audzēšanas un pārstrādes tehnikas, kas raksturīgas tikai franču kultūrai, bet arī ieviešot pārdomātas un pārbaudītas inovācijas. Savukārt, specifiskāk par kooperatīviem runājot – lai arī ir konkurenti savā starpā, tie atraduši arī veidus, kur un kā sadarboties.

Fraču kooperācijas vēstures attīstību un pārvaldību arī mūsdienās ļoti lielā mērā pārvalda un regulē valsts. Vēsturiski Francijā graudu kooperatīvi lielākoties veidojušies uz sindikātu bāzes. Taču, kad valsts pagājušā gadsimta divdesmitajos gados aizliedza šiem sindikātiem nodarboties ar graudu tirdzniecību, šo nišu veiksmīgi ieņēma pirmie kooperatīvi, kas lēnām, gadu gaitā saplūstot, izveidojušies par lieliem spēlētājiem gan vietējā, gan starptautiskajā līmenī. Tā piemēram graudu audzētāju kooperatīvs VIVESCIA ir lielākais miltu ražotājs visā Francijas teritorijā pēc apjoma un starptautiski var lepoties ar pārstāvniecību 24 dažādas pasaules valstīs, gan Eiropā, gan arī pārokeāna teritorijās (nesen atvērta pārstāvniecība Meksikā), kā arī tuvo un tālo Austrumu reģionos.

Papildus pierādījums valsts uzliktajiem ierobežojumiem mūsdienās ir fakts, ka, saskaņā ar Francijas normatīvajiem aktiem graudu kooperatīvs nemaz nedrīkst darboties visas valsts teriotorijā. Katram kooperatīvam ir noteikts reģions, kuru tas drīkst apsaimniekot, turklāt arī šī reģiona ietvaros kooperatīvam jākonkurē ar vēl 4-5 kooperatīviem. Lai gan latviešiem tas liekas neiedomājami, jo mūsu kooperācijas sistēmā katrs kooperatīvs pēc saviem ieskatiem darbību var izvērst visas valsts teritorijā, franči uzsver – šāda sistēma ir loģiska, jo, salīdzinot abu valstu teritorijas, viens franču reģions ir gandrīz tik pat liels, cik mūsu valsts kopumā un šādi noteikumi palīdz regulēt tirgu, kā arī veicināt kooperācijas un lauksaimnieku attīstību.

Šeit gan ir īstais brīdis pieminēt – virtuālajā vidē robežas nospraust vēl nav izdevies, kā piemēram, graudu audzētāju kooperatīvs SCAEL izveidojis platformu graudkopjiem, kuri e-vidē savu saražoto produkciju pārdod gluži tāpat kā apģērba, mājas preču, mēbeļu un elektronikas ražotāji plaši zināmos interneta veikalos. „Princips ir tāds pats kā pārdodot preces jebkurā interneta veikalā. Graudkopis var ievietot savus saražotos graudus sistēmā, norādot dažāda veida informāciju un kvalitātes rādītājus. Pēc tam pircējs tos var iegādāties un mēs kā pakalpojuma sniedzējs nodrošinām loģistiku,“ demonstrējot sistēmu, skaidro kooperatīva SCAEL vadības pārstāvji. Interesanti, ka šeit kooperatīva darbībai nav ierobežots spēles lauciņš, jo sistēmas lietotāji var būt no jebkura Francijas reģiona.

Liela Francijas graudu kooperatīvu darbības daļa ir ne tikai graudu eksportēšana, bet arī pārstrāde. Ņemot vērā, ka Francija maize un viss, kas ar to saistīts, ir gandrīz vai atsevišķa kultūra valstī, tieši graudu nozarei ir liela nozīme šī fenomena ietvaros. Līdz ar to arī valstī audzētajām graudu šķirnēm jābūt augstākajā līmenī, lai izceptais maizes klaips būtu ar kraukšķīgu garoziņu, bet vienlaikus mīkstu un uzpūtošos vidu. Maizes klaipam ir noteikts standarta lielums un blīvums. Latvijas delegācijai graudu audzētāju kooperatīvā VIVESCIA tika dota iespēja skatīt, kā tiek veikti šādi pētījumi. Procesa ietvaros visa maizes ražošanas procesa laikā tiek pārbaudītas jaunās selekcijas šķirnes – vai tās atbilst pārstrādes produktu ražošanas standartiem un ir atbilstošas virzīšanai tirgū. Kā stāsta laboratorijas darbinieki, pārbaudot kārtējā maizes kukulīša tilpumu ar rapšu sēklu palīdzību, vienas jaunas kultūras selekcijas materiāla pilnveide turpinās apmēram 8 gadus pirms tā ir gatava virzīšanai tirgū.

Darbu vērošanas vizītē graudu nozares organizācijā “INTERCERREAL“ projekta dalībnieki iepzainās ar organizāciju, kas apvieno graudu audzētājus, graudu nozares organizācijas, kooperatīvās sabiedrības, graudu pārstrādes uzņēmumus. Organizācijas galvenie darbības virzieni ir nozares izpēte, nozares popularizēšana, semināru organizēšana par eksporta tirgu apgūšanu u.tml. INTERCERREAL“ finansē tās biedri – nozarē iesaistītie dalībnieki, kā rezultātā finansējums tiek izmantots visas nozares vajadzību apmierināšanai, pamatā – pētniecībai. „Lielākā daļa šīs organizācijas finansējuma tiek novirzīts pētniecībai – franči uzskata, ka tas ir būtisks pamatos kopējās nozares attīstības veicināšanai nāktonē,“ teic projekta dalībnieks, LLKA valdes loceklis loceklis Sandris Bēča. “Arī mums būtu jāpalielina pētniecības un inovāciju loma lauksaimniecības attīstības veicināšanā Latvijā, maksimāli veicinot pētnieku un lauksaimnieku savstarpējo sadarbību, lai pētījumu rezultāti tiktu izmantoti praktiski, nevis paliktu tikai “uz papīra”.”

Papildus brauciena laikā notika delegācijas tikšanās ar Francijas Lauksaimniecības kameru pārstāvjiem un Francijas lauksaimniecības kooperatīvus apvienojošo asociāciju “La Cooperation Agricole”, lai iepazītos ar kopējām lauksamniecības un kooperācijas attīstības tendencēm Francijā. 

Kopumā par kooperācijas attīstību Francijā S.Bēča secina: “Latvijas kooperācijas pamatprincipi ir būvēti ļoti līdzīgi Francijas piemēram. Galvenās trīs Francijas graudu audzētāju kooperatīvu pamatvērtības ir, pirmkārt, vienlīdzības princips, kas paredz, ka katram kooperatīva biedram ir viena balss, otrkārt, kooperatīvs strādā pamatā savu biedru labā, vienmēr risinot gan biedru kopējās, gan katra biedra individuālās problēmas, treškārt, kooperatīva mērķis ir radīt produkcijas pievienoto vērtību, lai dotu iespēju katram biedram pelnīt no dalības kooperatīvā. Kooperatīvi Francijā ir izauguši līdz līmenim, uz kuru arī mums jātiecas.” Jāuzsver, ka graudu audzētāju kooperatīvā SCAEL“ kopumā apvienojušies 1800 biedri, savukārt, graudu audzētāju kooperatīvs VIVESCIA”  apvieno aptuveni 10 000 graudu audzētājus.

LLKA īstenotais projekts tiek finansēts no ERASMUS+ programmas finansējuma saskaņā ar līgumu Nr. 2022-1-LV01-KA121-ADU-000080710. Projekta mērķi ir LLKA, kooperatīvu darbinieku, biedru un citu interesentu zināšanu papildināšana ar kooperāciju saistītajās horizontālajās tēmās un konkrētas nozares kooperatīviem aktuālo informāciju, kā arī pilnveidot tālāk izglītošanas pasākumu organizēšanas un vadības metodes, apgūstot jaunus risinājumus cilvēku ieinteresēšanā, līdzdalības veicināšanā, informācijas pasniegšanas metožu uzlabošanā. Plānots, ka projektā iesaistītās personas pēc darbu vērošanas vizītes iegūtās zināšanas izplatīs tālāk LLKA un graudu audzētāju kooperatīvu darbiniekiem un biedriem. 

Vairāk par Erasmus+ programmu var uzzināt Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājaslapas www.viaa.gov.lv sadaļā Erasmus+ un programmas mājaslapā www.erasmusplus.lv.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI