2023. gada janvāris valsts pamatbudžetā noslēgts ar 105,4 miljonu eiro pārpalikumu, kas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, kad bija deficīts 23 miljoni eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumi šā gada janvārī 614,6 miljonu eiro apmērā bija par 74,7 miljoniem eiro jeb 10,4% mazāki nekā gadu iepriekš. Tas skaidrojams ar augstākiem izdevumiem atbalsta pasākumiem pērn janvārī, kad tika piešķirti līdzekļi finanšu institūcijai ALTUM aizdevumu programmas investīciju projektiem ar kapitāla atlaidi īstenošanai, lai mazinātu Covid-19 sekas uzņēmumiem, kā arī ar energoatbalsta pasākumu izdevumiem, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensēšanu 50 procentu apmērā visiem elektroenerģijas galalietotājiem. Šogad tik lieli izdevumi atbalsta pasākumiem nav paredzēti, tostarp tiem kļūstot mērķētākiem. Jāatzīmē valsts pamatbudžeta kapitālo izdevumu kāpums par 27,6 miljoniem eiro jeb 64,3%, kas šā gada janvārī veidoja 70,4 miljonus eiro. Pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neņemot vērā transfertus pašvaldībām) galvenokārt auguši pamatfunkciju īstenošanai, kas šā gada janvārī bija par 29,2 miljoniem eiro augstāki nekā janvārī pirms gada. Jauna cietuma būvniecībai Liepājā 2023. gada janvārī tika piešķirti 20,7 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt par 7,3 miljoniem eiro vairāk tērēts transportlīdzekļu iegādei aizsardzības resorā.
Valsts speciālajā budžetā šā gada janvārī vērojams pārpalikums 21,9 miljonu eiro apmērā, kas ir ievērojami zemāks nekā gadu iepriekš. Speciālā budžeta ieņēmumi 386,7 miljonu eiro apmērā pieauga vien par 12,8 miljoniem eiro jeb 3,4%, kas skaidrojams ar augstiem nenodokļu ieņēmumiem speciālajā budžetā pagājušā gada janvārī, kad pensiju 2. līmeņa uzkrātais kapitāls tiem iedzīvotājiem, kas līdz 2021. gada beigām nebija izdarījuši izvēli attiecībā uz to, kā tas tiks izmantots, tika pievienots pensiju 1. līmenim. Turpretī valsts speciālā budžeta izdevumi 364,9 miljonu eiro apmērā pieauga par 99,5 miljoniem eiro jeb 37,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri. Izdevumu kāpums skaidrojams ar pērnā gada straujās inflācijas ietekmē veikto ievērojami augsto pensiju indeksāciju, kā arī ar kalendārām nobīdēm pensiju izmaksas grafikā, kas būtiski kāpināja izdevumus vecuma un invaliditātes pensijām – attiecīgi par 85,1 miljonu eiro jeb 49% un 7,6 miljoniem eiro jeb 47,1%.
Arī pašvaldību budžetā šā gada janvārī vērojams pārpalikums 84,5 miljonu eiro apmērā, lai gan izdevumi auguši straujāk nekā ieņēmumi. Gandrīz par trešdaļu auguši izdevumi precēm un pakalpojumiem, kur cenu kāpuma ietekmē vairāk nekā pērn tērēts par siltumenerģiju, elektroenerģiju, kurināmo un ēdināšanu pašvaldību iestādēs, kā arī autoceļu uzturēšanai. Lielāki izdevumi nekā janvārī gadu iepriekš pašvaldību budžetā vērojami atlīdzībai. Jāatzīmē, ka gada pirmajā mēnesī analīze šajā izdevumu pozīcijā ir apgrūtināta, jo to ietekmē kalendārās nobīdes norēķinos par decembra atalgojumu. Taču jāņem vērā, ka minimālās algas celšana valstī, kas no 2023. gada 1. janvāra ir 620 eiro mēnesī, kā arī atalgojuma celšana pedagogiem ietekmēs kopējos izdevumus atlīdzībai pašvaldībās turpmākajos mēnešos. Arī sociālajai palīdzībai šā gada janvārī tērēts vairāk nekā gada pirmajā mēnesī pērn, izdevumiem pieaugot mājokļa pabalstiem un garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksām, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Atbalsta pasākumiem 2023. gadā kopumā ieplānoti 833 miljoni eiro jeb 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lielākie izdevumi paredzēti energoatbalsta pasākumiem. Pērnā gada vasarā valdība pieņēma lēmumu par atbalstu 2022./2023. gada apkures sezonai un energoatbalsta pakete, galvenokārt daļēji kompensējot mājsaimniecībām un uzņēmumiem elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes izmaksu sadārdzinājumu un dažāda veida kurināmā iegādi. Pēc Finanšu ministrijas novērtējuma, ņemot vērā pasākumu operatīvo izpildi līdz 2022. gada beigām, budžeta izdevumi energoatbalstam 2022. gadā kopumā nesasniedza plānoto par 231 miljonu eiro un bija 605 miljoni eiro jeb 1,5% no IKP, savukārt 2023. gadā tiek prognozēts, ka plāns 622 miljonu eiro jeb 1,5% no IKP apmērā tiks izpildīts. Atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai plānoti 110 miljoni eiro jeb 0,3% no IKP, galvenokārt paredzot finansējumu Covid-19 vakcīnu iegādei un turpinot īstenot investīciju projektus, kas sākti iepriekš. Savukārt atbalsta pasākumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem 2023. gadā atbilstoši valdības 2022. gada 20. decembrī lemtajam paredzēti 102 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP.
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī 1,3 miljardu eiro apmērā bija par 77,3 miljoniem eiro jeb 6,3% vairāk nekā 2022. gada janvārī. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugums pamatā saistīts ar augstākiem nodokļu ieņēmumiem, kas janvārī veidoja 1,1 miljardu eiro, pārsniedzot iekasēto pērnā gada janvārī par 135,4 miljoniem eiro jeb 14,4%. Turpinoties iepriekšējā gada pieauguma tendencēm darba samaksas fondā, augsti pieaugumi vērojami darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Savukārt straujais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu kāpums pamatā saistāms ar samaksātajiem nodokļiem tirdzniecības nozarē, ņemot vērā patēriņa cenu straujo pieaugumu, gada vidējai inflācijai janvārī sasniedzot 21,5%. Strauji augošais energoresursu cenu kāpums veicināja augstākus samaksātos nodokļus elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē. Savukārt, nenodokļu ieņēmumi kopbudžetā šā gada janvārī 46,9 miljonu eiro apmērā saņemti par 10,4 miljoniem eiro jeb 18,1% mazāk nekā gadu iepriekš, kas pamatā saistīts ar zemākiem nenodokļu ieņēmumiem valsts speciālajā budžetā.
