Latvija ir pievienojusies daudziem starptautiskiem līgumiem, kuri uzliek par pienākumu vērsties pret naida noziegumiem, tomēr Eiropas Padomes Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) savos 2018. gada secinājumos attiecībā uz Latviju norādīja uz daudzām naida noziegumu un naida runas apkarošanas un novēršanas problēmām, ieteica celt policijas rīcībspēju un veicināt uzticības veidošanos policijai, lai risinātu problēmu ar nepietiekamu ziņošanu par naida noziegumiem. Norādīts arī uz nepieciešamību veikt tiesiskā regulējuma grozījumus, lai veicinātu naida runas efektīvāku identificēšanu un saukšanu pie atbildības par to. Arī ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja uzsver nepieciešamību uzlabot tiesisko regulējumu un nodrošināt apmācību tiesībsargājošām iestādēm, lai uzlabotu naida noziegumu identificēšanu un sodīšanu.
Projekta aktivitātes bija vērstas uz iepriekš minēto nepilnību novēršanu – Latvijas iestāžu kapacitātes celšanu rasisma, ksenofobijas un cita veida diskriminācijas novēršanā un apkarošanā. Projekta ietvaros notika vairākas tematiskas aktivitātes. Tika veikta pašreizējā spēkā esošā tiesiskā regulējuma par naida noziegumiem un naida runu atbilstības starptautiskajām saistībām izvērtēšana. Spēkā esoša tiesiskā regulējuma, t.sk., tā piemērošanas praksē, efektivitātes izvērtēšana. Rezultātā tika identificētas tiesiskā regulējuma nepilnības un izstrādāti priekšlikumi likuma grozījumiem, kā arī vadlīnijas profesionāļiem par naida noziegumu un naida runas identificēšanu.
Tika veikta uz vajadzībām balstīta apmācību programmas izstrāde un apmācību cikla īstenošana, lai paaugstinātu policijas un prokuratūras darbinieku un tiesnešu rīcībspēju efektīvi identificēt naida noziegumus un naida runu un saukt par to pie atbildības. Apmācība notika četrās daļās, kopā apmācībās piedalījās divdesmit trīs speciālisti no visas Latvijas. Apmācība sekmē efektīvāku tiesiskā regulējuma piemērošanu cīņā pret rasismu, ksenofobiju un citiem neiecietības veidiem, kā arī uzlabo sadarbību un informācijas apmaiņu starp procesā iesaistītajiem galvenajiem dalībniekiem.
Projekta gaitā tika organizēta arī zinātniskā konference, kurā piedalījās vairāk kā septiņdesmit dažādu jomu eksperti un kurā tika prezentēts pētījums un izstrādātā apmācību programma, kā arī notika pieredzes un zināšanu apmaiņa ar pieaicināto starptautisko ekspertu Juha-Matti Suominen, Helsinku policijas departamenta detektīvu –galveno inspektoru, par Somijas pieredzi darbā ar naida noziegumiem. Konference bija vērsta arī uz plašākas sabiedrības izpratnes veidošanu par rasisma, ksenofobijas un cita veida diskriminācijas novēršanu un apkarošanu.
2021. gada janvārī Latvijas Universitāte parakstīja līgumu ar Eiropas Komisiju par projekta “Kapacitātes veidošana un izpratnes paaugstināšana neiecietības novēršanai un apkarošanai Latvijā – CALDER” (Capacity building and awareness rising to prevent and counter intolerance in Latvia — CALDER) īstenošanu. Eiropas Komisijas līguma Nr. 963736-CALDER-REC-AG-2020/REC-RRAC-RACI-AG-2020/LU. Projekta konsorciju veido Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte kā vadošais partneris sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu, Tiesu administrāciju, Valsts policiju un LR Prokuratūru. Projekta ilgums bija 24 mēneši. Kopējais finansējums 171,943.65 EUR, no kuriem Eiropas Komisija sedz 80% jeb 137,554.91 EUR.
