Nekustamo īpašumu “Īles sanatorija” no 2007.g. līdz 2014.g. 30 maijam pārvaldīja Labklājības ministrija. Īpašumu ilgstoši lietoja ministrijas pakļautības iestāde valsts sociālās aprūpes centrs “Īle”, sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. VNĪ pārvaldībā īpašums nonāca 2014.gada 30.maijā, kad Labklājības ministrija to nodeva Finanšu ministrijas valdījumā, jo tas vairs netika izmantots aprūpes centra funkciju veikšanai. Pārņemot nekustamo īpašumu savā pārvaldībā VNĪ konstatēja, ka ir nepieciešams sakārtot nekustamā īpašuma sastāvu, kā arī tā sastāvā ietilpa meža zeme, tādējādi to nevarēja virzīt - pārdošanai Meža likumā noteikto ierobežojumu dēļ.
Pēc īpašuma pārņemšanas tam tika meklēts ilgtermiņa nomnieks, nosakot maksimāli ilgāko nomas termiņu – 30 gadi un pienākumu veikt kapitālieguldījumus. Tomēr nekustamajam īpašumam netika rasts nomnieks. Īpašuma atsavināšanas sākuma cenu noteiks līdz februāra beigām un izsoli organizēs martā.
“VNĪ kā valsts akciju sabiedrības galvenie darbības virzieni ir nekustamā īpašuma pārvaldība, attīstības vadība un valsts deleģēto funkciju izpilde. Nodrošinot ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību un efektīvu valsts līdzekļu izlietojumu mēs, kā valsts kapitālsabiedrība, esam atbildīgi arī par mums uzticēto kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un pavairošanu. Īpašuma nodošana privāto investoru rokās, vienlaikus veicinot jaunu iespēju nodrošināšanu īpašuma attīstībai, ir viens no šādu īpašumu ilgtspējīgas pārvaldības risinājumiem, norāda A. Vārna.
Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, kuru apsaimniekošanu VNĪ turpinās nodrošināt līdz veiksmīgas izsoles noslēgšanai. Kapitālsabiedrība arī nodrošina īpašuma apsaimniekošanu atbilstoši Dobeles novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem, veicot nepieciešamos remontdarbus un demontējot bīstamās vidi degradējošās būves. Kopš 2020.gada īpašuma uzturēšana valstij ir radījusi zaudējumus apmēram 19,5 tūkstošus eiro.
2021.gadā VNĪ sazinājās ar Dobeles novada pašvaldību ar lūgumu izvērtēt iespējas atdalīt meža zemi no iepriekš minētā īpašuma, taču, ņemot vērā, tā funkcionālo nepieciešamību kultūrvēsturisko pieminekļu uzturēšanai, tika noraidīta iespēja atdalīt meža emes daļu no pārējā nekustamā īpašuma. Vienlaikus, 2021.gada maijā, stājās spēkā grozījumi “Meža likumā, kas VNĪ ļauj atsavināt valsts īpašumā esošus īpašumus, kuros ietilpst arī valsts meža zeme, kas nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, ja izpildās Meža likumā noteiktie kritēriji.
No šobrīd VNĪ pārvaldīšanā esošajiem 3 441 zemes īpašumiem ar kopējo platību 892 ha 40 īpašumu sastāvā ir valsts meža zeme. No tiem 36 šobrīd netiek izmantoti valsts pārvaldes funkciju īstenošanai un tos iepriekš nebija iespējams virzīt pārdošanai izsoles ceļā Meža likumā noteikto ierobežojumu dēļ.
