Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja līdzšinējo Latvijas un Igaunijas divpusējo sadarbību, kā arī apsprieda reģionālās drošības aktualitātes, NATO Madrides samita lēmumu īstenošanu un Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā.
“Baltijas valstīm ir jāņem vērā mācības, ko sniedz Ukrainas cīņa ar agresoru, un par vienu no Baltijas valstu kopējiem mērķiem jāizvirza pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšana. Lai sasniegtu šo mērķi, mums ir jāstrādā gan nacionālā līmenī, gan visām Baltijas valstīm kopā ar NATO. Latvija un Igaunija jau cieši sadarbojas, lai apzinātu iespējamos vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu ražotājus un pēc tam lemtu par vienotu iepirkumu,” norāda aizsardzības ministre.
Latvijas un Igaunijas aizsardzības ministri bija vienisprātis, ka kopīga un savstarpēji saskaņota rīcība ir būtisks aspekts veiksmīgai vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādei.
2022.gada 30. jūnijā Latvija un Igaunija NATO Madrides samita laikā parakstīja nodomu vēstuli par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi. Parakstītā nodomu vēstule kalpo par pamatu kopīga iepirkuma līguma slēgšanai starp abām valstīm, ļaujot savstarpēji koordinēt īstenojamos pasākumus, efektīvi izlietot aizsardzībai atvēlētos līdzekļus, kā arī stiprināt reģiona stabilitāti un drošību kopumā.
Savukārt, trešdien, 11. janvārī, aizsardzības ministre piedalīsies Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē, kur ar Baltijas kolēģiem – Igaunijas aizsardzības ministru H. Pevkuru un Lietuvas aizsardzības ministru Arvīdu Anušausku (Arvydas Anušauskas) pārrunās reģionālās drošības izaicinājumus un NATO dienaskārtības jautājumus, tostarp alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu.
Tāpat Baltijas valstu aizsardzības ministri tikšanās laikā pārrunās aktuālo situāciju Ukrainā saistībā ar Krievijas izvērsto karu un tā ietekmi uz reģionālo drošību, kā arī jau līdz šim sniegto un turpmāko atbalstu Ukrainai.
