Sanāksmē, kas norisinājās Mīrvikas (Mürwik) jūras spēku apmācības centrā, amatpersonas sprieda par steidzamiem drošības politikas jautājumiem kopīgai nākotnei Baltijas jūras reģionā. Diskusiju centrā bija ārvalstu īstenotie hibrīduzbrukumi, kuru mērķis ir apdraudēt reģiona drošību, destabilizēt demokrātijas un vājināt valstu ekonomiku.
Kā sanāksmē norādīja Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints (Alexander Dobrindt), ir strauji pieaudzis dronu un kiberuzbrukumu, spiegošanas, dezinformācijas, slēpto operāciju un kritiskās infrastruktūras tīšas dedzināšanas gadījumu skaits, kā arī t. s. “vienreizlietojamo aģentu” (disposable agents) izmantošana. Amatpersonas bija vienisprātis, ka nesenā pagātne skaidri parāda šādu uzbrukumu kvalitātes un intensitātes pieaugumu, tāpēc reģionam jābūt gatavam hibrīddraudu situācijas tālākai saasināšanai.
Kopīgais valstu mērķis ir daudz ātrāk spēt izmeklēt incidentus, īstenot atturēšanas politiku un aizsargāties pret hibrīddraudiem, tādējādi pārveidojot Baltijas jūras reģionu no “kolektīvā riska zonas” par “kolektīvās aizsardzības zonu”.
Sanāksmes noslēgumā puses vienojās par hibrīddrošības ātrās reaģēšanas darba grupas (Rapid Hybrid Security Task Force) izveidi. Tajā tiks pārstāvēti Baltijas jūras valstu iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Darba grupas mērķis būs nodrošināt operatīvus saziņas kanālus un kopīgi izstrādāt hibrīddraudu novērtējumu.
Sanāksmē arī tika secināts, ka ES daudzgadu budžeta 2028.–2034. gada plānošanas periodā prioritāra uzmanība jāvelta dronu aizsardzības tehnoloģijām, kā arī reģionālās operacionālās sadarbības stiprināšanai.
Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Latvijas, Vācijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas, Norvēģijas, kā arī Īrijas, kas šobrīd ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē.
