Vērtējot, cik ticama ir iespēja, ka tuvāko divu gadu laikā nāksies saskarties ar krīzi, kas ietekmēs ikdienas dzīvi, piemēram, ilgākiem pārtraukumiem ikdienas pakalpojumos vai draudiem drošībai, iezīmējas, ka visvairāk bažu reģionā par to ir Baltijas valstīs. Ja puse no respondentiem Igaunijā un 42% Latvijā atbildējuši, ka šādu iespēju saskata kā ļoti vai drīzāk ticamu, tad Norvēģijā šādas atbildes snieguši 23%, Zviedrijā – 25%.
45% respondentu Latvijā norādījuši, ka ir piedalījušies civilās aizsardzības mācībās, taču puse no tiem to veikuši vairāk nekā pirms 20 gadiem. Vienlaikus – gatavība iesaistīties, ja vienas dienas mācības tiktu organizētas tuvu mājvietai, Latvijā ir zemākā starp pētījumā apskatītajām valstīm.
Kritiskāks, salīdzinot ar citām valstīm, ir Latvijas iedzīvotāju vērtējums par viņu mājsaimniecības spēju izturēt trīs dienas bez elektrības, ūdens, interneta vai mobilajiem sakariem. 11% norādījuši, ka nespētu iztikt bez palīdzības, 22% saskartos ar lielām grūtībām. Optimistiskākais vērtējums bija Norvēģijas iedzīvotājiem (5% norādījuši, ka nevarētu iztikt bez palīdzības, 15% saskartos ar lielām grūtībām). Latvijas iedzīvotājiem lielākos izaicinājumus sagādātu pamatvajadzību nodrošināšana, higiēnas un sanitārie riski, siltums, gaisma un citi apstākļi mājās, kā arī informācijas iegūšana par situāciju.
Ārkārtas gadījumu soma ar lietām, kuras ņemtu līdzi, ja būtu nepieciešams steidzami doties prom, reģionā ir tikai 1–4% iedzīvotāju (Latvijā – 2%). No pārējām valstīm nedaudz atšķiras Lietuva, kur 3% ir nokomplektējuši somu, 24% – nepieciešamās lietas ir mājās, bet nav sapakotas (Latvijā – 16%).
31% respondentu Latvijā atbildējuši, ka darba vietā nav rīcības plāna krīzes situācijām, 29% – nezina, vai tāds eksistē. Tikai 21% ir iepazīstināti ar šo plānu.
Pētījums īstenots šī gada augusta otrajā pusē. Tā kā aptauja veikta internetā, pētījuma autori norāda, ka dati attiecināmi uz ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daļu un iezīmē tendences šajā sabiedrības grupā.
“Latvijā ir bēdīga situācija – neesam piedalījušies civilās aizsardzības mācībās un neesam gatavi tādās iesaistīties. Vislabāk sagatavotie iedzīvotāji ir tikai daļēji apzinājuši lietas, kas noderēs, bet teju neviens nav salicis krīzes somu. Pētījums parāda tikai aisberga pašu augšdaļu, reālā situācija, vērtējot visas sabiedrības grupas, ne tikai ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, visticamāk, ir vēl kritiskāka. Labā ziņa – mūsu gatavība ir mūsu pašu atbildība, ko varam realizēt praktiski, veicot nelielus soļus – sagatavojot rezerves, atjaunot krīžu plānus darbavietās, iesaistoties civilajā aizsardzībā,” pētījuma rezultātus komentē Ziemeļvalstu noturības organizācijas (CIREN) valdes loceklis Jānis Vanags.
Pētījuma rezultāti tika prezentēti 10. septembrī Ziemeļvalstu noturības samitā, kas otro reizi Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, pulcēja ekspertus, uzņēmējus, publiskā sektora un aizsardzības jomas līderus no Baltijas un Ziemeļvalstīm, lai spriestu par reģiona praktisko gatavību krīzēm un meklētu jaunas pieejas noturības veicināšanā.
Samita noslēgumā klātesošie tika iepazīstināti ar ekspertu sastādītu rokasgrāmatu “Preparing Businesses for War in Frontline Countries”, kas veidota, lai palīdzētu organizācijām Eiropā stiprināt noturību kara draudu apstākļos.
Ziemeļvalstu noturības organizācijas CIREN mērķis ir uzlabot Ziemeļeiropas iedzīvotāju un organizāciju spējas faktisku vai potenciālu dabas katastrofu, terora, hibrīddraudu, militāro darbību vai citu antropogēnu katastrofu gadījumā, kā arī sekmēt lielāku noturību, stiprinot draudu samazināšanas un sagatavošanās pasākumus, reaģēšanu ārkārtas situācijās un veicinot darbības nepārtrauktību un atjaunošanu.
