Premjers savā kritikā pieminēja, ka tikai nelielai daļai organizāciju ir krīžu un darbības nepārtrauktības plāni. Tas ir ļoti vājš signāls par kopējo sabiedrības un ekonomikas noturību brīdī, kad krīzes var skart kritisko infrastruktūru, energoapgādi, sakarus, piegādes ķēdes, maksājumus, klientu apkalpošanu, cilvēku drošību un organizāciju spēju turpināt darbu. CIREN uzskata, ka Ministru prezidenta aktualizētie jautājumi nāk īstajā brīdī un precīzi raksturo šodienas sarežģīto drošības situāciju. Apdraudējumi kļūst arvien daudzveidīgāki – strauji attīstās dronu karadarbība un ar to saistītie riski kritiskajai infrastruktūrai, turpinās robežu pārkāpšana un migrācijas apzināta izmantošana spiediena radīšanai, psiholoģiskās operācijas un uzbrukumi naratīviem, bet izlūkdienesti regulāri brīdina par agresorvalstu īstenotiem hibrīdapdraudējumiem un pārkāpumiem.
CIREN uzsver, ka šobrīd nepieciešama praktiska un strukturēta rīcība, sagatavojot krīžu un darbības nepārtrauktības plānus. Pēdējā gada laikā vairāki desmiti Baltijas un Ziemeļeiropas uzņēmumi un organizācijas ir izstrādājuši krīžu vadības un darbības nepārtrauktības plānus, kā arī pārbaudījuši tos mācībās un realitātei pietuvinātās simulācijās. Šie piemēri var kalpot par paraugu nākamajām organizācijām, lai praktiski organizētu darbības nepārtrauktības plānu izstrādi, atklātu kļūdas mācībās un padarītu plānus par ikdienā izmantojamu vadības un komandas darba instrumentu. CIREN mērķis ir palīdzēt organizācijām saprast ne tikai to, kā plāns jāuzraksta, bet arī to, kā tas jāpārbauda, jāuztur un jāizmanto lēmumu pieņemšanā.
CIREN izvirza hipotēzi, ka viens no iemesliem tik gausam noturības un krīžu gatavības uzlabojumu tempam ir speciālistu trūkums valsts iestādēs. Mūsdienu apdraudējumiem atbilstošu darbības nepārtrauktības plānu sagatavošanai un katras iestādes vajadzībām pielāgotu apmācību izstrādei un vadīšanai ir vajadzīgas praktiskas zināšanas, kuras ne vienmēr ir pieejamas pašā valsts pārvaldē – līdzīgi kā nav izveidots pilnvērtīgs mehānisms sadarbībai ar ētiskajiem hakeriem. Šī ir tā reize, kad talkā var nākt privātais un nevalstiskais sektors. CIREN šādi speciālisti ir, turklāt ar pieredzi visā pasaulē, un organizācija ir gatava iesaistīties, lai palīdzētu uzlabot faktisko krīžu gatavību visā reģionā.
Lai arī uzņēmumu un sabiedrības noturības jautājumi jau vairākus gadus ir dienaskārtībā, un daudzi uzskata, ka Latvija – uzņēmumi un valsts iedzīvotāji un ir gatavi krīzes situācijām, reālie dati diemžēl rāda nepietiekamu gatavību. Pērn Ziemeļvalstu Noturibas Samitā prezentētā “Norstat” analīze liecina, ka tikai 19% no Latvijas iedzīvotājiem iepriekšējā gadā piedalījušies kādās civilās aizsardzības vai krīžu mācībās, bet 80% to nav darījuši. Vienlaikus tajā pašā pētījumā atklājas, ka 41% iedzīvotāju mūsu valstī ir pozitīvi noskaņoti par nākotni; tas sasaucas ar kopējo optimistisko tendenci reģionā (38% Somijā, 43% Igaunijā un Norvēģijā, 46% - Lietuvā, 53%-Dānijā), bet krasi kontrastē ar reālo sagatavotību krīzēm, īsumā – negatavi, bet laimīgi. Jaunākie dati par situācijas attīstību šajā jomā būs pieejami 2026.gada 10.septemrī kārtējā Ziemeļvalstu Noturības Samitā.
CIREN mērķis ir uzlabot Ziemeļeiropas iedzīvotāju un organizāciju spējas faktisku vai potenciālu dabas katastrofu, terora, hibrīddraudu/pelēkās zonas, militāro darbību vai citu antropogēnu katastrofu gadījumā, kā arī sekmēt lielāku noturību, stiprinot draudu samazināšanas un sagatavošanās pasākumus, reaģēšanu ārkārtas situācijās un veicinot darbības nepārtrauktību un atjaunošanu.
