DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
09. decembrī, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme

Plānotie pasākumi veicinās drošāku satiksmi, bet nepieciešama arī iedzīvotāju atbildīga rīcība

Ceļu satiksmes drošības jautājumu uzlabošanā iesaistīto institūciju sadarbība, grozījumi normatīvajā regulējumā un pašu iedzīvotāju atbildīga rīcība veicinās drošību uz ceļiem, par to diskutēja šodien, 9. decembrī, notikušajā Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē. Par iespējamajiem risinājumiem satiksmes drošības uzlabošanai, iesaistot sabiedrību, plānots spriest tuvākajās CSDP domnīcās.

“Ceļu satiksmes drošību veido trīs galvenie elementi – valsts un pašvaldību veidota infrastruktūra,  pārkāpumu kontrole un arī pašu ceļu satiksmes dalībnieku izpratne, atbildība un braukšanas paradumi. Es ļoti ceru, ka turpmākajos gados Satiksmes ministrijas veiktie ieguldījumi ceļu satiksmes drošības infrastruktūras jomā dos ieguldījumu satiksmes negadījumos cietušo un bojāgājušo skaita samazināšanā,” CSDP sēdē pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Jau nākamgad 16 posmos uz valsts autoceļiem sāks darboties vidējā ātruma kontroles radari, turpināsies mikromobilitātes infrastruktūras paplašināšana un drošāku risinājumu ieviešana ceļu tīklā, kā arī turpināsies transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontrole.

Satiksmes ministrs norāda, ka lielais ceļu satiksmes negadījumu īpatsvars liecina arī par nepieciešamību investēt valsts galveno autoceļu pārbūvē. Eiropas Komisijas atzinumi liecina, ka tikai 8% valsts galveno autoceļu atbilst Eiropas Transporta tīkla prasībām.

VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes loceklis Verners Akimovs uzsvēra, ka situāciju uz ceļiem uzlabotu Latvijas valsts autoceļu attīstības līdz 2040. gadam stratēģijas īstenošana. Tā paredz nodalītu brauktuvju ierīkošanu, vidējā ātruma kontroli, kā arī mikromobilitātes plānu realizāciju. 

Valsts policijas (VP) dati liecina, ka 2022. gada 11 mēnešos (17 432), salīdzinot ar 2021. gada to pašu periodu (17 677), krities CSNg skaits, vienlaikus tas aizvien ir augstāks nekā 2020. gadā (16 952). CSNg ar smagie ievainotajiem ir tendence kristies, taču tas skaits aizvien ir augsts – 2022. gada 11 mēnešos – 404 CSNg smagi ievainotie. Tāpat ar CSNg bojāgājušajiem – 107 2022. gada 11 mēnešos. No tiem lielākā daļa ir autovadītāji (36), gājēji (23) un pasažieri (19).

VSIA “Latvijas Valsts ceļi” dati liecina, ka, lai gan gada pirmajā pusē, ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo bija mazāk, gada otrajā pusē, īpaši novembrī, statistika pasliktinājās, ņemot vērā nesenos traģiskos negadījumus uz ceļiem.

Aizvien ir augsts CSNg cietušo bērnu skaits – 2022. gada 11 mēnešos tādu bijuši 583. No tiem visvairāk vecuma grupā līdz 14 gadiem – 416. Dzīvību zaudējuši pieci bērni.

Pieaugot elektroskrejriteņu popularitātei, aizvien aug pieaug arī CSNg skaits ar tiem. Ja 2020. gadā tādu bija 97, 2021. gadā – 293, tad šogad šādu negadījumu skaits jau sasniedza 410 CSNg. No tiem 301 ar cietušajiem, bet viena persona zaudējusi dzīvību CSNg, kur iesaistīts elektroskrejritenis, bet divas – 30 dienas pēc negadījuma. Jāpiemin, ka ziņas no ārstniecības iestādēm liecina, ka 101 persona bijusi alkohola reibumā, kad iekļuvusi CSNg ar elektroskrejriteni.

Vēljoprojām daudzi elektroskrejriteņus izmanto kā izklaides rīku pēc uzdzīves, turklāt tiem nav  braukšanas iemaņas, norādīja VP Galvenās kārtības polcijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Papildu informācija: Ceļu satiksmes drošības padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 11.jūnija  noteikumiem Nr.245 “Ceļu satiksmes drošības padomes nolikums”. 

 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU