2020. gadā PVN plaisas samazināšanas tendence turpinājās arī Latvijā, ierindojot to 5. vietā ES dalībvalstu starpā ar efektīvāko PVN iekasēšanas sistēmu. Pēc EK veiktā novērtējuma Latvijas PVN plaisa 2020. gadā bija vien 3,6%, kas bija par 3,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Pēc šī radītāja Latviju pārspēj tikai Nīderlande (2,8%), Zviedrija (2,0%), Igaunija (1,8%) un Somija (1,3%).
EK ātrais PVN novērtējums 2021. gadam liecina, ka PVN plaisa Latvijā turpināja samazināties arī pērn, kaut ne tik straujā tempā, ņemot vērā jau sasniegto zemo līmeni, samazinoties vēl par 0,2 procentpunktiem. Ātrais novērtējums tiek veikts pēc vienkāršotas metodoloģijas, taču dod iespēju veikt sākotnējo novērtēju gadam pirms ziņojuma publicēšanas gada.
PVN plaisas samazināšanos ir ietekmējušas arī likumdošanas izmaiņas. Lai mazinātu iespējamos PVN krāpšanās riskus, sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu tiek strādāts pie tiesiskā regulējuma nodokļu jomā uzlabošanas. Līdz šim likumdošanas un nodokļu administrēšanas jomā ir ieviesta virkne pasākumu, lai mazinātu PVN plaisu, kas ir nesuši labus rezultātus.
Piemēram, pamatojoties uz risku analīzi, uzlabots nodokļu audita process. Lai samazinātu risku, ka negodprātīgi PVN maksātāji var iekļaut PVN deklarācijās un to pielikumos kopējās ar PVN apliekamo darījumu summās fiktīvus darījumus, PVN deklarācijā ir noteikts iekļaut visu darījumu detalizētu atšifrēšanu, sākot ar darījumu slieksni 150 eiro. Lai efektīvāk sekotu līdzi PVN maksāšanas disciplīnai un samazinātu PVN izkrāpšanas risku, Latvija ir atteikusies no taksācijas perioda “puse no kalendārā gada”, kā arī jaunreģistrētiem PVN maksātājiem uz sešiem mēnešiem ir noteikts taksācijas periods “viens kalendāra mēnesis”. Ar mērķi mazināt krāpšanos PVN jomā, nozarēs, kur PVN krāpšanās risks saglabājas augsts, ir ieviesta apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība.
Nodokļu plaisa ir nodokļu summas, ko nodokļu maksātāji nedeklarē vai, ja deklarē, tomēr valsts budžetā nesamaksā.
