Divi ieguldījumu sabiedrību grupas vadītāji prasīja Google no meklēšanas rezultātiem, kas iegūti, ievadot viņu personvārdus, atsaistīt atsauces uz noteiktiem rakstiem, kuros kritiski atspoguļots šīs sabiedrību grupas ieguldījumu modelis. Viņi norāda, ka šajos rakstos esot ietverti nepatiesi apgalvojumi.
Turklāt viņi Google lūdz, lai no rezultātu saraksta, kas iegūts, ievadot viņu personvārdus, tiktu izņemtas viņu fotogrāfijas sīktēlu (thumbnails) formā. Šajā sarakstā bija attēloti tikai paši sīktēli bez piesaistītajā interneta vietnē publicēto fotogrāfiju konteksta elementiem. Citiem vārdiem, parādot sīktēlus, fotogrāfiju sākotnējās publikācijas konteksts nebija nedz norādīts, nedz citādi uzzināms.
Google šos lūgumus atteicās apmierināt, atsaucoties uz profesionālo kontekstu, kurā iekļaujas aplūkotie raksti un fotogrāfijas, un norādīja, ka tai nav zināms nekas par to, vai šajos rakstos ietvertā informācija ir vai nav patiesa.
Vācijas Federālā augstākā tiesa, kas izskata šo lietu, vērsās Tiesā ar lūgumu interpretēt Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kurā citastarp ir reglamentētas tiesības uz datu dzēšanu (“tiesības tikt aizmirstam”), kā arī uz direktīvu par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, tās lasot kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.
Šodien pasludinātajā spriedumā Tiesa atgādina, ka tiesības uz personas datu aizsardzību nav absolūtas; tās ir aplūkojamas saistībā ar to funkciju sabiedrībā un jālīdzsvaro ar citām pamattiesībām atbilstoši samērīguma principam. Tā, Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ir skaidri paredzēts, ka tiesības uz dzēšanu ir izslēgtas, ja apstrāde ir nepieciešama citastarp tiesību uz informāciju izmantošanai.
Datu subjekta tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību principā ir pārākas par potenciāli ieinteresēto interneta lietotāju tiesībām piekļūt attiecīgajai informācijai. Šis samērs tomēr var būt atkarīgs no katra gadījuma īpašajiem apstākļiem, tostarp šīs informācijas rakstura un tā, cik šī informācija ir sensitīva saistībā ar datu subjekta privāto dzīvi, kā arī no sabiedrības interesēm saņemt šo informāciju, kuras var atšķirties citastarp atkarībā no attiecīgā subjekta lomas sabiedriskajā dzīvē.
Taču tiesības uz vārda brīvību un informāciju nevar tikt ņemtas vērā, ja vismaz ievērojama daļa no atsaucēs piesaistītajā saturā ietvertās informācijas izrādās esam nepatiesa.
Pirmkārt, attiecībā uz tās personas pienākumiem, kura pieprasa atsaistīšanu, pamatojoties uz norādītā satura
nepatiesumu, Tiesa uzsver, ka šai personai ir jāpierāda minētajā saturā ietvertās informācijas vai tādas šīs informācijas daļas klajš nepatiesums, kura nav maznozīmīga. Tomēr, lai izvairītos, ka šai personai tiek uzlikts pārmērīgs slogs, kas varētu kaitēt tiesību uz atsaistīšanu efektivitātei, tai ir pienākums iesniegt tikai tādus pierādījumus, ko no tās var saprātīgi prasīt. Tātad tai principā nevar prasīt, lai tā pirmstiesas posmā iesniegtu tiesas nolēmumu, kas, lai arī tikai pagaidu noregulējuma veidā, pieņemts pret attiecīgās interneta vietnes redaktoru.
Otrkārt, attiecībā uz meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēja pienākumiem un atbildību Tiesa norāda – lai pārbaudītu, vai pēc atsaistīšanas lūguma saņemšanas attiecīgo saturu var joprojām iekļaut tā meklētājprogrammas sniegto meklējumu rezultātu sarakstā, pakalpojumu sniedzējam ir jābalstās uz visām iesaistītajām tiesībām un interesēm un jāņem vērā visi lietas apstākļi. Tomēr pakalpojumu sniedzējam nevar prasīt, lai tas minētā lūguma pamatotības noskaidrošanas nolūkā aktīvi piedalītos tādu faktisko apstākļu noskaidrošanā, kuriem atsaistīšanas lūgumā nav izklāstīts pamatojums.
Tātad gadījumā, ja atsaistīšanas lūguma iesniedzējs iesniedz atbilstošus un pietiekamus pierādījumus, ar kuriem var pamatot šo lūgumu un ar kuriem tiek pierādīts, ka piesaistītajā saturā ietvertā informācija ir acīmredzami nepatiesa, meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam ir jāapmierina šis lūgums. Vēl jo vairāk tas tā ir gadījumā, kad minētā persona tam iesniedz tiesas nolēmumu ar attiecīgu konstatējumu. Savukārt, ja no atsaistīšanas pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem elementiem acīmredzami neizriet, ka piesaistītajā saturā ietvertā informācija ir nepatiesa, meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam nav pienākuma apmierināt šādu atsaistīšanas lūgumu, ja nav tāda tiesas nolēmuma. Taču šādā gadījumā lūguma iesniedzējam ir jābūt iespējai vērsties uzraudzības iestādē vai tiesu iestādē, lai tās varētu veikt nepieciešamās pārbaudes un uzdot šim pārzinim veikt attiecīgus pasākumus. Tomēr Tiesa prasa, lai meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs informētu interneta lietotājus par to, ka ir uzsākts administratīvs vai tiesas process saistībā ar satura iespējamo nepatiesumu, kolīdz tas pats ir par to informēts.
Attiecībā uz fotogrāfiju attēlošanu sīktēlu (thumbnails) formā Tiesa uzsver, ka gadījums, kad pēc meklēšanas, ievadot datu subjekta vārdu, tiek parādītas viņa fotogrāfijas sīktēlu veidā, var būt īpaši nopietna iejaukšanās šā subjekta tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.
Tiesa norāda, ka tad, ja meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam ir iesniegts atsaistīšanas lūgums saistībā ar sīktēlu veidā attēlotām fotogrāfijām, tam ir jāpārbauda, vai attiecīgo fotogrāfiju parādīšana ir nepieciešama šajās fotogrāfijās potenciāli ieinteresēto interneta lietotāju tiesību uz informāciju izmantošanai. Šajā ziņā ieguldījums sabiedriski nozīmīgā diskusijā ir būtisks faktors, kas jāņem vērā, izsverot konfliktējošās pamattiesības.
Tiesa precizē, ka konfliktējošās tiesības un intereses ir jāizsver atšķirīgi atkarībā no tā, vai runa ir par rakstiem ar fotogrāfijām, kas, ievietotas to sākotnējā kontekstā, ilustrē šajos rakstos sniegto informāciju un tajos pausto viedokli, vai runa ir par fotogrāfijām, kuras kā sīktēlus rezultātu sarakstā parāda meklētājprogramma ārpus konteksta, kurā tās publicētas sākotnējā interneta vietnē. Saistībā ar izsvēršanu, kas veicama attiecībā uz sīktēlu formā parādītām fotogrāfijām, Tiesa secina, ka ir jāņem vērā šo fotogrāfiju informatīvā nozīme neatkarīgi no konteksta, kādā tās tikušas publicētas interneta vietnē, no kuras tās izgūtas. Taču ir jāņem vērā visi teksta elementi, kuri šīm fotogrāfijām tieši pievienoti meklēšanas rezultātu sarakstā un kuri var viest skaidrību par šo fotogrāfiju informatīvo nozīmi.
Pilns sprieduma teksts tiek publicēts CURIA tīmekļvietnē pasludināšanas dienā.
PIEZĪME. Ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu dalībvalstu tiesas lietas iztiesāšanas gaitā var uzdot Tiesai jautājumus par Savienības tiesību interpretāciju vai Savienības akta spēkā esamību. Pašu pamatlietu Tiesa neiztiesā, taču valsts tiesai tā ir jāatrisina atbilstīgi Tiesas nolēmumam. Šis nolēmums ir vienlīdz saistošs arī citām dalībvalstu tiesām, ja tām jāatrisina līdzīga problēma.
