| Divi Polijas pilsoņi, kas ir apprecējušies Vācijā, lūdz reģistrēt viņu laulības apliecību Polijas Civilstāvokļa aktu reģistrā, lai viņu laulība tiktu atzīta Polijā. Kompetentās iestādes to ir atteikušas, pamatojoties uz to, ka Polijas tiesību akti nepieļauj viendzimuma laulības. Atbildot uz valsts tiesas uzdoto jautājumu, Tiesa uzskata, ka atteikums atzīt divu Savienības pilsoņu laulību, kas likumīgi noslēgta citā dalībvalstī, kurā viņi ir izmantojuši savu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību, ir pretrunā Savienības tiesībām, jo tas ierobežo šo brīvību, kā arī tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi. Tādējādi, īstenojot Savienības tiesībās paredzētās tiesības, dalībvalstīm ir pienākums atzīt citā dalībvalstī likumīgi iegūtu ģimenes stāvokli. Tiesa tomēr uzsver: šis pienākums nenozīmē, ka iekšējās tiesībās jāievieš viendzimuma laulības. Turklāt dalībvalstīm ir rīcības brīvība izvēlēties šādas laulības atzīšanas kārtību. Tomēr, ja dalībvalsts izvēlas paredzēt vienotu kārtību, kādā atzīst citā dalībvalstī noslēgtas laulības, proti, laulības apliecības reģistrāciju civilstāvokļa aktu reģistrā, tai šī kārtība jāpiemēro arī laulībām, kas noslēgtas starp vienāda dzimuma personām. |
Laulātie apstrīd šo atteikumu. Polijas Augstākā administratīvā tiesa, kas izskata šo lietu, vērsās Tiesā. Tā vēlas noskaidrot, vai valsts tiesiskais regulējums, kurš neļauj nedz atzīt laulību starp vienāda dzimuma personām, kas noslēgta citā dalībvalstī, nedz šajā nolūkā reģistrēt šo laulības apliecību Civilstāvokļa aktu reģistrā, ir saderīgs ar Savienības tiesībām [2].
Tiesa atgādina – lai gan noteikumi par laulību ir dalībvalstu kompetencē, tām, īstenojot šo kompetenci, jāievēro Savienības tiesības. Tā, attiecīgie laulātie kā Eiropas Savienības pilsoņi bauda brīvību pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā un tiesības uz normālu ģimenes dzīvi, īstenojot šo brīvību, kā arī atgriežoties savā izcelsmes dalībvalstī. Jo īpaši, ja viņi izveido ģimenes dzīvi uzņēmējā dalībvalstī, tostarp noslēdzot laulību, viņiem jābūt pārliecinātiem, ka to varēs turpināt pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī.
Atsacīšanās atzīt divu vienāda dzimuma Savienības pilsoņu laulību, kas likumīgi noslēgta citā dalībvalstī, kurā viņi ir izmantojuši savu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību, var radīt nopietnas administratīvas, profesionālas un privātas neērtības, liekot laulātajiem savā izcelsmes dalībvalstī dzīvot kā neprecētām personām.
Tāpēc Tiesa nospriež, ka šāds atteikums ir pretrunā Savienības tiesībām. Tas pārkāpj ne tikai pārvietošanās un uzturēšanās brīvību, bet arī pamattiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību [3].
Tiesas ieskatā atzīšanas pienākums neaizskar nacionālo identitāti un neapdraud sabiedrisko kārtību laulāto izcelsmes dalībvalstī. Tas nenozīmē, ka šai valstij savos tiesību aktos jāparedz laulības starp divām vienāda dzimuma personām.
Turklāt dalībvalstīm ir rīcības brīvība izvēlēties šādas laulības atzīšanas kārtību, un ārvalsts laulības apliecības reģistrācija ir tikai viens no iespējamiem veidiem. Tomēr Tiesa uzsver, ka šī kārtība nedrīkst padarīt šādu atzīšanu neiespējamu vai pārmērīgi grūtu, kā arī nedrīkst diskriminēt viendzimuma pārus to seksuālās orientācijas dēļ, un tas, ka valsts tiesību aktos šādiem pāriem nav paredzēta atzīšanas kārtība, kas būtu līdzvērtīga pretēja dzimuma pāriem piešķirtajai kārtībai, ir šāda diskriminācija.
Tātad, tā kā reģistrācija ir vienīgais Polijas tiesību aktos paredzētais līdzeklis, kā administratīvās iestādes var faktiski atzīt citā dalībvalstī noslēgtu laulību, Polijai ir pienākums to piemērot vienādi gan viendzimuma, gan pretēja dzimuma personu laulībām.
| PIEZĪME. Ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu dalībvalstu tiesas lietas iztiesāšanas gaitā var uzdot Tiesai jautājumus par Savienības tiesību interpretāciju vai Savienības akta spēkā esību. Pašu pamatlietu Tiesa neiztiesā, taču valsts tiesai tā ir jāatrisina atbilstīgi Tiesas nolēmumam. Šis nolēmums ir vienlīdz saistošs arī citām dalībvalstu tiesām, ja tām jāatrisina līdzīga problēma. |
[1] Ārvalsts civilstāvokļa dokumenta reģistrācija ir tā satura precīza un burtiska pārnešana Polijas Civilstāvokļa aktu reģistrā. Tādējādi reģistrācija rada Polijas civilstāvokļa aktu, kurš ir nošķirts no oriģinālā dokumenta un kura pierādījuma spēks ir līdzvērtīgs Polijā izsniegtiem civilstāvokļa aktus apliecinošiem dokumentiem.
[2] LESD 20. pants un 21. panta 1. punkts, ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantu un 21. panta 1. punktu.
[3] Nostiprinātas Pamattiesību hartas 7. pantā ar tādu pašu nozīmi un tvērumu kā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā garantētās tiesības. Šajā ziņā Tiesa it īpaši atsaucas uz 2023. gada 12. decembra spriedumu Przybyszewska u.c. pret Poliju, kurā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nospriedusi, ka Polija nav izpildījusi savu pozitīvo pienākumu ieviest tiesisko regulējumu, kas ļautu atzīt un aizsargāt viendzimuma pārus.
