DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. novembrī, 2022
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Novembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojas mazumtirdzniecībā, būvniecībā un pakalpojumos

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada novembrī būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, salīdzinot ar oktobri, uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Konfidences rādītāji

(sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %)

Skatīt OSP datubāzē: KRE020m

Mazumtirgotāju noskaņojums pēc piecu mēnešu pārtraukuma atkal pozitīvs

2022. gada novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 3,4. Salīdzinot ar oktobri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 3,7 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš marta. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar oktobri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā pieaudzis par 6,6 procentpunktiem, sasniedzot pozitīvu vērtību 2,0. Arī nepārtikas preču mazumtirdzniecībā novembrī uzņēmēju noskaņojums bijis pozitīvs (0,8), taču, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rādītājs ir samazinājies par 2,7 procentpunktiem. Vispesimistiskākie novembrī bijuši degvielas tirgotāji (- 23,9).

Novembrī tāpat kā divos iepriekšējos mēnešos 23 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 26 % un 14 % mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konkurenci kā ierobežojošu faktoru novembrī atzīmējuši 39 % mazumtirgotāju, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā oktobrī. 5 % respondentu atzīmējuši, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte. 13 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas.

Visoptimistiskākie uzņēmēji apdrošināšanas pakalpojumu nozarē, vispesimistiskākie – izmitināšanā

Pakalpojumu sektorā 2022. gada novembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 0,6), bet uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar oktobri, ir uzlabojies par 1,3 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie novembrī bija apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (20,9). Tiem seko uzņēmēji, kas darbojas juridisko un grāmatvedības pakalpojumu jomā (14,8). Vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums novembrī fiksēts izmitināšanā (- 43,8), gaisa transporta nozarē (- 33,3), kā arī iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā (- 22,4). Kopumā novembrī noskaņojums bija pozitīvs 14, bet negatīvs 15 pakalpojumu apakšnozarēs. Vienā nozarē – darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli.

31 % pakalpojumu sektora respondentu novembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.Salīdzinot ar oktobri, to īpatsvars ir samazinājies par 2 procentpunktiem. 26 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 18 % – darbaspēka trūkums. Abi šie rādītāji pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. 7 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskā situācija. 6 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas. Attiecīgi līdz 14 % pieaudzis arī to uzņēmēju īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo finansiālas grūtības.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā novembrī bija - 11,7, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzlabojies par 2,9 procentpunktiem.

Novembrī, salīdzinot ar oktobri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, pieaudzis novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos (pieaugums par 1,4 procentpunktiem), bet turpina pazemināties būvuzņēmēju novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni (samazinājums par 1,3 procentpunktiem). Konfidences rādītājs novembrī uzlabojies ēku būvniecībā (par 3,0 procentpunktiem), bet samazinājums ir inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos (attiecīgi par 2,5 un 3,4 procentpunktiem).

Būvniecības aktivitāti novembrī ierobežoja darbaspēka trūkums (norādījuši 32,7 % respondentu), nepietiekams pieprasījums (28,8 % respondentu), materiālu vai iekārtu trūkums (16,2 % respondentu). Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 22,0 % un 11,5 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu cenu kāpums). Novembrī 18,4 % uzņēmēju norādīja, ka būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori (salīdzinot ar šī gada oktobri, pieaugums par 1,8 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums sasniedzis zemāko līmeni kopš 2020. gada vidus

Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs novembrī bija - 9,6, kas ir zemākā rādītāja vērtība kopš 2020. gada vidus. Salīdzinot ar oktobri, konfidences rādītājs samazinājies par 0,7 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji būtiski samazinājušies pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 7,6 procentpunktiem), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 5,8 procentpunktiem), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 4,1 procentpunktu). Savukārt uzņēmēju noskaņojums uzlabojies pārtikas produktu ražošanā (par 0,2 procentpunktiem), farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā (par 0,5 procentpunktiem) un elektrisko iekārtu ražošanā (par 11,6 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām novembrī, salīdzinot ar oktobri, 17 nozarēs vērojams konfidences rādītāja samazinājums, bet tikai sešās – kāpums.

22,3 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā novembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 38,3 % un 19,4 % uzņēmēju. Savukārt darbaspēka trūkumu atzīmējuši 19,6 % respondentu. Minēti arī citi faktori, tostarp finansiālas grūtības (13 %), ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums energoresursiem.

Uzņēmējiem grūti prognozēt saimnieciskās darbības attīstību

Atbildot uz jautājumu par uzņēmējdarbību ierobežojušajiem faktoriem, uzņēmēji min arī dažādu ar saimniecisko darbību saistītu apstākļu neprognozējamību un nenoteiktību. Rādītājs, kas raksturo saimnieciskās darbības attīstības prognozējamību, šogad lielākajā daļā nozaru viszemākās vērtības sasniedza martā, tūdaļ pēc karadarbības sākuma Ukrainā. Vasarā nenoteiktība bija nedaudz samazinājusies, taču kopš septembra, tuvojoties ziemai un aktualizējoties energoresursu cenu pieaugumam, saimnieciskās darbības prognozējamības saldo2 atkal ir tendence samazināties. Novembrī šis rādītājs viszemākais bija būvniecībā un mazumtirdzniecībā (abās - 42,1), bet apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā attiecīgi - 35,4 un - 28,2.

Saimnieciskās darbības attīstības prognozējamība

(saldo3, %)

Skatīt OSP datubāzē: KRP010m; KRT010m; KRB010m; KRR040m

Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.

1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.

2 Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.

3 Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU