Janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums bijis par 7,2% lielāks nekā pirms gada

Salīdzinājumā ar 2024. gada janvāri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 51 % līdz 46,6 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2025. gada janvārī salīdzinājumā ar 2024. gada janvāri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,5 % mazāka, bet importa vērtība par 16,8 % lielāka. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 4,1 %, bet importa vērtība – par 8,8 %.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2025. gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri:

• minerālproduktu eksports lielāks par 33,1 milj. eiro jeb 18 %;
• augu valsts produktu eksports mazāks par 37,1 milj. eiro jeb 23,6 %;
• satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 20,8 milj. eiro jeb 21,7 %;
• parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 14,5 milj. eiro jeb 14,7 %;
• ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports mazāks par 14,1 milj. eiro jeb 10 %.

Svarīgākās izmaiņas importā 2025. gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri:

• minerālproduktu imports lielāks par 117,9 milj. eiro jeb 80,6 %;
• mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 59,8 milj. eiro jeb 18,7 %;
• parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 39,4 milj. eiro jeb 37,3 %;
• ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 32,3 milj. eiro jeb 18,4 %;
• pārtikas rūpniecības ražojumu imports mazāks par 18,2 milj. eiro jeb 10,4 %.

Janvārī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,2 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,2 %), Vācija (6,6 %) un Apvienotā Karaliste (5,3 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (19,7 % no importa kopapjoma), Vācija (10,5 %), Polija (10 %) un Somija (8,1 %).

Piena pārstrādes produktu, putnu olu, medus eksporta kāpumu 2025. gada janvārī salīdzinājumā ar 2024. gada janvāri visvairāk ietekmēja siera un biezpiena eksporta pieaugums par 2,1 milj. eiro jeb 17,4 %. Savukārt graudaugu produktu eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta kritums par 22,6 milj. eiro jeb 27 %.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā 2025. gada janvārī

(faktiskajās cenās)

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2025. gada janvārī salīdzinājumā ar 2024. gada janvāri visvairāk ietekmēja motorbenzīnu importa pieaugums par 76,4 milj. eiro. Savukārt optisko ierīču un aparatūras importa samazinājumu visvairāk ietekmēja medicīnas, ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas instrumentu un ierīču importa kritums par 3,6 milj. eiro jeb 36,6 %.

Dzelzs un tērauda importa kāpumu 2025. gada janvārī salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš visvairāk ietekmēja čuguna iegāde par 28,8 milj. eiro.

Svarīgākās preces Latvijas importā 2025. gada janvārī

(faktiskajās cenās)

2025. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 124 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 39 valstīm.

2025. gada janvārī salīdzinājumā ar 2024. gada janvāri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 0,8 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 0,4 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1,2 procentpunktiem, bet importā – par 1,6 procentpunktiem.

Latvijas ārējā tirdzniecība sadalījumā pa valstu grupām 2025. gada janvārī

(faktiskajās cenās)

2025. gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, eksports uz Krievijas Federāciju samazinājās par 13,6 % un veidoja 77,1 milj. eiro. Samazinājumu visvairāk ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta kritums par 6,1 milj. eiro jeb 16,5 %. Imports šajā periodā no Krievijas Federācijas samazinājās par 30,7 % un veidoja 38,7 milj. eiro. Importa samazinājumu galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu un minerālproduktu importa kritums attiecīgi par 96,4 % un 90,1 %.

Eksports uz Ukrainu samazinājās par 51 % un bija 15,9 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja mehānismu un mehānisko ierīču eksporta kritums par 2,1 milj. eiro jeb 37,8 %. Imports no Ukrainas samazinājās par 10,9 % un bija 21,8 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 3 milj. eiro jeb 84 %.

Eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 54,8 % un bija 4,4 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja plastmasas un to izstrādājumu eksporta samazinājums par 2,2 milj. eiro jeb 98,5 %. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 41,8 % un bija 8,5 milj. eiro. Importa samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu importa samazinājums par 2,7 milj. eiro jeb 78,4 %.

Latvijas ārējā tirdzniecība ar Baltkrieviju, Krievijas Federāciju un Ukrainu 2025. gada janvārī

(faktiskajās cenās)

Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Ārējā tirdzniecība” un eksporta un importa datu analīzes rīkā.

Metodoloģiskā informācija:

Sākot ar datiem par 2024. gadu, Latvijas eksportā ieskaita datus par uzņēmumiem, kuri eksportējuši preces no Latvijas uz trešajām valstīm caur citām ES dalībvalstīm, tajās noformējot eksporta muitas deklarācijas preču izvedumam uz trešajām valstīm. 2025. gada janvārī šo darījumu vērtība bija 6,3 milj. eiro jeb 0,4 % no kopējā eksporta.

Preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” norādītā mēneša vidējā cena.