Faktiskajās cenās IKP šī gada 1. ceturksnī bija 9,1 miljards eiro.
Īsumā raugoties uz IKP rādītāju 1.ceturksnī, pozitīvāko kāpumu pievienotajā vērtībā devusi ne tikai būvniecība, bet arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare. Negatīvu ietekmi uz IKP 1.ceturksnī veido ražošanas kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.
Ražošanas aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
2025. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,2 %. Pievienotā vērtība ražojošajās nozarēs kopā samazinājās par 4,0 %, bet pakalpojumu nozarēs saglabājās iepriekšējā gada līmenī.
Lauksaimniecības nozarē novērots pieaugums par 1,3 %, ko ietekmēja pieaugums augkopības nozarē (par 2,5 %) un kritums lopkopībā (par 2,0 %). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 18,8 %, bet kāpumu par 3,4 % uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.
Kāpums kūdras ieguvē un pārstrādē par 1,9 %, kā arī grants un smilts karjeru izstrādē par 9,8 % ietekmēja kopējo ražošanas apjomu palielinājumu ieguves rūpniecības nozarē par 3,1 %.
Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība uzrādījusi kritumu par 0,9 %, ko ietekmēja samazinājums 14 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Lejupslīde vērojama gatavo metālizstrādājumu ražošanā – kritums par 2,4 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – samazinājums par 21,3 %, savukārt pārtikas produktu ražošanā – par 0,1 % Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – pievienotā vērtība pieaugusi par 3,6 %. Pozitīvi kopējo nozares pievienoto vērtību ietekmēja izaugsme nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 6,8 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā par 7,2 %. Apstrādes rūpniecības izlaide palielinājās par 1,0 %.
Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas ražošanas apjomi samazinājās par 9,5 %, bet ūdens apgāde, notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē, sanitārijā pieaugums par 0,3 %.
Būvniecības pievienotā vērtība 2025. gada 1. ceturksnī palielinājās par 9,6 %. Ēku būvniecības apjomi gada laikā samazinājās par 3,8 %. Inženierbūvniecības apjomi pieauga par 40,7 %, ko noteica sezonas sākšana ar lieliem un apjomīgiem projektiem ceļu un tiltu būvniecībā, to sekmēja arī salīdzinoši labvēlīgi laikapstākļi, kas ļāva turpināt būvdarbus arī ziemā. Specializēto būvdarbu apjomi palielinājās par 2,6 %.
Mazumtirdzniecībā pievienotā vērtība samazinājās par 0,4 % - nepārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 1,3 %, bet pārtikas preču mazumtirdzniecībā novērots kritums par 3,7 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 15,7 %, bet vairumtirdzniecība kritusies par 0,2 %.
Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 4,5 %, tai skaitā izmitināšanā – par 8,4 %, bet ēdināšanas pakalpojumos kritums par 2,8 %.
Informācijas un komunikāciju nozares pievienotā vērtība pieaugusi par 4,6 %, tajā skaitā lielākajās apakšnozarēs: datorprogrammēšanā un konsultēšanā – palielinājusies par 10,3 % un telekomunikācijas pakalpojumu sniegšanā – par 3,6 %. Savukārt kritums vērojams informācijas pakalpojumos par 14,6 %.
Finanšu un apdrošināšanas nozares pievienotā vērtība palielinājusies par 3,4 %. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu 5,3 % apmērā noteica nopelnīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums un atlīdzību samazinājums, kas pienākas pie izmaksas nedzīvības apdrošināšanā, kā arī kopējo iemaksu pieaugums privātos pensiju plānos. Par 20,7 % palielinājās finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošo darbību nozares pievienotā vērtībā, ko nodrošināja veiksmīga apdrošināšanas aģentu un brokeru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbība, kā arī operācijas ar vērtspapīriem. Finanšu pakalpojumu nozarē pieaugums 0,2 % apmērā.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares pievienotās vērtības pieaugumu (par 1,2 %) ietekmēja aktivitātes pieaugums arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanā (par 5,9 %), reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 4,5 %), kā arī citos profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos ( par 5,3 %). Turpretī negatīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja kritums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 0,8 %) un centrālo biroju darbībās, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 1,0 %).
Stabilu pieaugumu ilgākā laika periodā uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības un arī šajā ceturksnī pakalpojumu sniegtais apjoms pieaudzis par 2,8 %. Pozitīvu devumu nozares pievienotās vērtības pieaugumā sniedza iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga sniegto pakalpojumu apjoma kāpums (par 4,2 %), darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (par 6,7 %), būvniecības un ainavu arhitektu sniegtie pakalpojumi (par 7,1 %). Kritums ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē (par 16,8 %), apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās (par 8,3 %).
Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) pieaugumu 2,8 % apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums.
Izlietojuma aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
2025. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņš samazinājies par 1,0 %. Tēriņi par pārtiku, kas iegādāta gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē, samazinājušies par 2,3 %. Par 5,3 % samazinājušies mājsaimniecību izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo. Savukārt restorānu un viesnīcu pakalpojumu izmantošanas apjoms mājsaimniecībās palielinājies par 4,2 %. Par 2,4 % palielinājušies mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija).
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,2 %.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā kopumā palielinājušies par 6,5 %. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 9,0 %, mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 3,2 %.
Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) palielinājušies par 1,5 %.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi kāpuši par 2,0 %, tai skaitā preču eksporta – par 0,2 %, bet pakalpojumu eksporta – par 7,8 %. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. 2025. gada 1. ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).
Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 7,8 %, tai skaitā preču importa apjomi – par 6,9 %, bet pakalpojumu imports – par 11,8 % Galvenokārt tiek importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importa pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.
(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)
2025. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 5,4 %, tai skaitā kopējā darba alga par 6,0 %, bet darba devēju sociālās iemaksas par 2,6 %.
Vislielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums ir mākslas, izklaides un atpūtas, citu pakalpojumu nozaru grupā – kopumā par 11,1 %; operācijām ar nekustamo īpašumu nozarē palielinājums par 9,3 % un finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē pieaugums par 8,0 %. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs vidēji pieaudzis par 7,0 %.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 0,5 %, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 8,4 %.
Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī atjaunotie biznesa pakalpojumu cenu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama Oficiālās statistikas portālā 20. jūnijā.
IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas pieejamas lejupielādei IKP metadatu sadaļā Excel datņu veidā.
Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts – ceturkšņa dati”.
Metodoloģiskā informācija
IKP ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:
-
uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;
-
CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma dati;
-
Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;
-
Latvijas Bankas dati;
-
Agroresursu un ekonomikas institūta dati.
IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde), tādējādi izslēdzot konkrētā perioda cenu izmaiņu ietekmi.
IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa cenu indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits utt.).
Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2020. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2020. gadu.
IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.
Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.
