Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka aizvadītajā gadā vēsture ieguvusi sen nepiedzīvotu dinamiku un emocionālu piesātinājumu. “Pasaule 2022.gada novembrī vairs nav tā pati pasaule, kāda tā bija gadu iepriekš,” atsaucoties uz Krievijas agresiju Ukrainā, sacīja E.Smiltēns. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka šis vēstures paātrinājums ir mūs sapurinājis, liekot salīdzinoši īsā laikā pieņemt lēmumus, ko ilgstoši esam atlikuši, tostarp par okupāciju slavinošu pieminekļu demontāžu un pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.
Atzīmējot, ka esam palikuši drosmīgāki, E.Smiltēns uzsvēra: “Mums jāapzinās, ka mūsu drošība pirmām kārtām atkarīga no mūsu pašu drosmes. Drosmes saskatīt patiesību, saredzēt īstos ienaidniekus un draugus, drosmes rīkoties.” Saeimas priekšsēdētājs akcentēja, ka tā nav tikai apņēmība vajadzības gadījumā ņemt rokās ieroci, jo drosme šajos laikos vajadzīga arī uzņēmējam, lai krīzes laikā saglabātu un attīstītu savu uzņēmumu, skolotājam vai mediķim, turpinot savu atbildīgo darbu, un jaunai ģimenei, izšķiroties par bērniņa laišanu pasaulē. Vienlaikus E.Smiltēns uzsvēra, ka mums ir “vajadzīga tāda valsts pārvalde, valdība, kas ar praktisku, racionālu un pārdomātu rīcību rada drošības sajūtu. Atbalsta un iedrošina, nespēlē resorisku futbolu, bet kopīgi, saliedēti un efektīvi risina visiem svarīgas problēmas”.
“Mēs esam spēruši lielu soli prom no tā, ko saucam par PSRS mantojumu, un no impēriskā kaimiņa ietekmes. Soli pašapziņas, pašcieņas un nākotnes virzienā. Brīvība un drosme rada augsni, kurā jāizdīgst jauniem demokrātijas, inovāciju, ekonomikas un cilvēku iesaistes asniem,” pauda Saeimas priekšsēdētājs.
E.Smiltēns uzsvēra, ka ārpolitika skar ikvienu, jo ikvienu skar resursu cenas un pieejamība, bēgļu plūsmas un starptautiskās situācijas izraisītas ekonomiskās problēmas. “Būtu ļoti labi, ja Latvijas sabiedrība vēl skaidrāk saprastu, ka mēs nevaram būt “vientuļa sala”, kas paliek kaut kur “malā” no tā, kas notiek pasaulē,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs. Vienlaikus E.Smiltēns atzīmēja, ka pēdējā gada notikumi pierāda - ir pilnīgi lieki, raugoties uz sevi citu valstu vidū, mocīties ar mazvērtības kompleksiem. “Daudzveidīgā un, ņemot vērā mūsu valsts mērogu, bagātīgā palīdzība, ko esam snieguši un turpināsim sniegt Ukrainai, paliks Ukrainas tautas atmiņā un šajā ziņā mūs kā uzticamus draugus ar labu vārdu pieminēs varbūt pat biežāk nekā dažu labu lielāku un turīgāku valsti,” sacīja E.Smiltēns.
Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka ārpolitika ir ne tikai diplomātu atbildība. “Ja mēs vēlamies, lai Latvijas nacionālās intereses tiek jēdzīgi pārstāvētas un aizstāvētas pasaulē, tad šī mērķa vārdā ir aktīvi jādarbojas arī Saeimas deputātiem,” pauda Saeimas priekšsēdētājs, uzsverot, ka tik salīdzinoši nelielā valstī, kāda ir Latvija, diplomāti esam mēs visi.
E.Smiltēns atzīmēja, ka nav tādas abstraktas “valsts” – ir pilsoņi, ir šo pilsoņu veidoti uzņēmumi, vēlētas un veidotas pārvaldes struktūras, tostarp Saeima. “Man grūti iedomāties, kā cilvēks var teikt, ka viņš ciena savu valsti, ja viņš neciena savus līdzpilsoņus vai ar nicinājumu izturas pret savas valsts institūcijām. Cienīt – tas nenozīmē nekritizēt vai neierosināt uzlabojumus. Cienīt – tas nozīmē palīdzēt, piedalīties pilnveidošanā. Cienīt nozīmē novērtēt to, kas vērtīgs un būtisks laika gaitā ir izveidojies tavā valstī, tavā kopienā,” mūsu valsts 104.dzimšanas dienā sacīja Saeimas priekšsēdētājs.
