DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. oktobrī, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Politika
1
1

Atskats uz “Vēlēšanu kalkulatora” rezultātiem. Ko varam secināt

Stratēģiskais un humanitārais atbalsts Ukrainai, saspringta ģeopolitiskā situācija, enerģētikas krīze, tepat blakus aizvien esošais Covid-19 un šajos, kā arī citos jautājumos sašķelta sabiedrība. Uz šo apstākļu fona vēlētāji balsoja par 14. Saeimu, kas darbu sāks 1. novembrī.

Organizācija “ManaBalss” šīm Latvijai ļoti svarīgajām vēlēšanām izstrādāja “Vēlēšanu kalkulatoru” ar būtisku atšķirību no citiem līdzīgiem rīkiem – tā lietotāju politiskā sakritība ar deputātu kandidātiem ir aplēsta pēc balsojumiem par reāliem likumprojektiem, nevis par vispārīgiem ideoloģiskiem uzstādījumiem.

Kalkulators ieguva plašu popularitāti sevišķi mūsu mediju partnera TVNET ziņu portālā. To divu nedēļu laikā izmantoja 52’000 cilvēku. Šis fakts kopā ar salīdzinoši augsto dalību vēlēšanās – 59,43% no elektorāta, ļauj mums secināt, ka galvenais ManaBalss vēlēšanu kalkulatora mērķis – veicināt vēlētāju aktivitāti – ir sasniegts.

Vēlēšanu kalkulators tika lietots arī TVNET krievu valodas versijā, kā arī mūsu pašu vietnē Open2Vote.eu. Vēlēšanu kalkulatora dati uzrāda, ka vairums tā lietotāju bija no Rīgas un citām lielajām Latvijas pilsētām, pārsvarā vecumā no 16 līdz 45 gadiem.

ManaBalss komanda bija tiešām nobažījusies par gaidāmo līdzdalības līmeni vēlēšanās – ka tas kritīsies. Salīdzinot ar 13. Saeimas vēlēšanām, tas tomēr pat paaugstinājās par 4.83%. Lieliski! Mēs ceram, ka arī vēlēšanu kalkulators vismaz kādam šaubīgajam bija arguments, ka ir tomēr, par ko balsot, un ka to var noteikt pēc reālā dzīvē aktuāliem likumprojektiem, nevis tikai pēc solījumiem un vispārīgiem uzstādījumiem.

Elektorāta aktivitātes pieaugums vismaz pagaidām ir panākts. Tomēr sabiedrības sašķeltības un zemās uzticības varai izaicinājumi aizvien ir spēkā. Un arī otrādi – varas aizdomīgums pret to, ko sauc par pūļa gudrību. Platforma Open2Vote, kas ir pamatā Vēlēšanu kalkulatoram, ir viens no veidiem, kā šo sašķeltību un plaisu mazināt, balstoties reālos darbos – plenārsēžu balsojumos – no Saeimas puses un salīdzināmos balsojumos no platformas lietotāju puses.

Līdzšinējie Open2Vote.eu dati uzrāda visnotaļ lielu līdzību starp mūsu platformas lietotāju ieskatiem par topošo likumdošanu un Saeimas balsojumiem. Protams, šī atbilstība mainās Open2Vote.eu lietotāju individuālajos profilos, kas nevienai trešajai pusei nav redzami. Un tā ir Open2Vote lielā lieta – katrs platformas lietotājs iegūst savus personalizētu, precīzu un procentuāli uzrādītu salīdzinājumu ar Saeimas politiķu un frakciju balsojumiem. Tas sniedz iespēju sekot līdzi un vērtēt ievēlēto politiķu reālos darbus un to atbilstību pirms vēlēšanām izteiktajiem solījumiem. Open2Vote.eu ikvienam ir iespēja kļūt par tā dalībnieku, ne tikai skatītāju.

Saeimu ievēlējuši esam. Līdzdalība vēlēšanās bija salīdzinoši laba. Tagad, kad Centrālā vēlēšanu komisija ir apstiprinājusi 14.Saeimas vēlēšanu rezultātus, bet vēl pirms jaunais Saeimas sasaukums sācis darbu, ir īstais laiks atskatīties uz Vēlēšanu kalkulatora rezultātiem un publiskot vairākus secinājumus, kurus esam izdarījuši par politisko vidi Latvijā.

Par organizācijas ManaBalss veidoto “Vēlēšanu kalkulatoru”

  • 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja 1829 kandidāti. No tiem “Vēlēšanu kalkulatorā” uz jautājumiem atbildēja 505. No atbildējušajiem 48 ir ievēlēti jaunajā Saeimā.
  • Kalkulatorā piedalījās visas 13. Saeimā ievēlētās partijas, izņemot Saskaņu. Saskaņa nepiedalījās nevienā no šāda tipa projektiem.
  • Lai arī skaitliski piedalījušos kandidātu skaits ir apmēram trešdaļa no kopējā skaita, ir jāņem vērā, ka no 14. Saeimā ievēlētajām partijām vienīgā, kura kalkulatorā nepiedalījās ir "Stabilitātei!". Šī partija jau iepriekš izcēlās ar nevēlēšanos piedalīties publiskajās pirmsvēlēšanu diskusijās un izvairīgi atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem pēc ievēlēšanas.

Ko varam secināt par partijām un to politisko kultūru?

Kandidātu dalības līmenis vēlēšanu kalkulatorā zināmā mērā apstiprina politologu publiski vairākkārt izteikto tēzi par nekvalitatīvu kandidātu sarakstu sastādīšanu un partiju tendenci sarakstos iekļaut "vietu aizpildītājus". Šie cilvēki startē gan vēlēšanās, tomēr īsti neizprotot, uz ko "parakstās". Tiesa, viņu klātesamība vizuāli padara sarakstu pilnīgu un vēlētāju acīs potenciāli pievilcīgu.

Partiju pirmsvēlēšanu reitingi ļāva novērot, ka aktīvāk kalkulatorā piedalās tās partijas, kuru tā brīža pozīcijas stabili bija ap 5% robežu.

Visaktīvāk kalkulatora atbildes iesniedza Saeimā neiekļuvušās partiju apvienības “Attīstībai/Par!” politiķi; viņu vidū bija arī esošie un bijušie ministri, domnieki un deputāti. Tāpat daudz neatpaliek arī Jaunā Vienotība ar saviem galvenajiem vilcējspēkiem – Krišjāni Kariņu un Edgaru Rinkēviču. Turpat uz pēdām kalkulatora aktivitātē min arī ZZS kandidāti. Savukārt Progresīvie kalkulatora kontekstā izceļas ar to, ka, lai arī no visa saraksta uz kalkulatora jautāumiem atbildējuši vien 27 kandidāti, visi desmit mandāti, ko partija ieguva, ir to kandidātu rokās, kas arīdzan atbildējuši uz kalkulatora jautājumiem.

Analizējot deputātu kandidātu sniegtās atbildes, var secināt, ka partijās tomēr valda demokrātija un uzskatu brīvība. Nav tādas partijas, kurā kandidātu atbildes uz jautājumiem būtu pilnīgi vienprātīgas. Saeimas cenšoņi brīvi pauž savu viedokli par uzdotajiem jautājumiem un ir daudz gadījumu, kad individuālās domas ideoloģiski nesaskan ar partijas viedokli un ir pat tam pretrunā.

Tāds ir arī viens no secinājumiem, analizējot vēlēšanu kalkulatora datus: Latvijas partijās ir viedokļu dažādība, un plašākā politisko jautājumu spektrā tās iekšēji nav ideoloģiski monolītas. Un tas ir labi. Tas nozīmē, ka partiju politiķi ir cilvēki ar saviem viedokļiem, un 14. Saeimas darbā garlaicīgi un tā pilnīgi prognozējami nebūs.

Kandidātu vs. sabiedrības viedoklis

Bez īpaši lieliem pārsteigumiem secināms, ka sabiedrības un deputātu kandidātu balsu sadalījums “par” un “pret” ļoti līdzīgi sadalās vairākumā kalkulatora jautājumu. Tas liecina par to, ka kandidātu viedoklis ataino kopējo sabiedrības domu. Tomēr ir vairāki jautājumi, kuros sabiedrības un politiķu domas būtiski atšķiras.

Pirmkārt, tie ir ideoloģiskie jautājumi, kuri skaidri iezīmē partijas un tās vēlētāju piederību politiskā spektra dimensijai. Sabiedrības balsojums rāda visnotaļ skaidru vairākumu abos ideoloģiskā tipa jautājumos, kamēr kandidātu balsojums ir stipri līdzsvarotāks. Protams, jāņem vērā vidējais kalkulatora lietotāja sociāldemogrāfiskais profils, tapēc rezultāti nevar tikt uzskatīti par reprezentatīviem. Tomēr ir raksturlielumi, kuri ir objektīvi, piemēram, “par” viendzimumu pāru attiecību reģistrēšanu pamatā balso jaunāki cilvēki, bet, līdz ar vecākas grupas balsojumu, palielinās arī “pret” īpatsvars. Pretēja tendence atbildot par ģimenes jēdziena nostiprināšanu - jaunieši balso “pret”, savukārt vecāka gada gājuma cilvēki - “par”.

Izteikti atšķirīgas domas ir arī jautājumos par partiju finansējumu un ebreju restitūciju jautājumu. Sabiedrība abos jautājumos ir izteikti “pret”, kamēr kandidātu vērtējums ir mērenāks vai, piemēram, partiju finansējuma jautājumā - pretējs. Izteikti atšķirīgais partiju finansējuma jautājuma balsojums rāda sabiedrības neuzticību politiskajām partijām un partiju nepietiekamos centienus sabiedrībai skaidrot šī finansējuma nepieciešamību.

Pārsteidzoši rezultāti bija jautājumā par hipotekāro saistību dzēšanu. Kamēr kandidāti ļoti izteikti balsoja “par”, sabiedrības domas dalās vienlīdzīgi. Pilnīgi iespējams, ka daļā sabiedrības valda uzskats, ka par savām saistībām katram pašam ir jāatbild un “parādu atlaišana” nepienākas, savukārt kandidātu balsojums idejiski saskan ar Latvijas Bankas atzinumu, ka šie parādi ir zudusi vērtība un tos atgūt ir bezcerīgi.

Ir vairāki jautājumi, par kuriem nodotais balsojums demonstrē viedokļu dažādību un sabiedrības pusē novērojams - visticamāk - emocionāls balsojums. Šie jautājumi ir par bērnu adopciju uz ārvalstīm un pret Covid-19 nevakcinēto ārstniecības izdevumu pašrocīgu segšanu. Adopcijas jautājumā sabiedrība balso “pret” ierobežojumiem adoptēt bērnus uz ārvalstīm, kamēr kandidāti vadās pēc juridiskajiem aspektiem un pārsvarā balso “par”. Līdzīgi arī jautājumā par Covid-19 nevakcinēto ārstēšanas izdevumiem: sabiedrība balso mērenāk, bet tomēr kopumā nosliecas “par” katra paša atbildību par nevakcinēšanās sekām, tikmēr kandidāti vadās pēc valsts pienākuma pret katru cilvēku - nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus, tādēļ pārliecinoši balso “pret”.

Kopumā secinām, ka “Vēlēšanu kalkulators” ir vieta ne vien partiju lokomatīvēm, par kurām vēlētāji tāpat jau zina, bet iespēja jaunajiem, mazāk zināmajiem partiju kandidātiem būt tiem, kuros savu sakritību ierauga viņu potenciālie vēlētāji. Šis politiķiem un topošajiem politiķiem noteikti ir jāņem vērā, apsverot savu piedalīšanos Vēlēšanu kalkulatorā nākotnē.

Tāds arī ir kalkulatora galvenais uzdevums – pierādīt, ka tev ir, par ko balsot! Pat tad, ja pašu kandidātu ne pēc vārda, ne pēc sejas neatpazīstam – tieši viņš vai viņa ir tā, ar kuru tavs viedoklis sakrīt, un jūsu idejas iezīmējas kopīgā virzienā.

Sakām lielu paldies vēlēšanu kalkulatora finasiālajiem atbalstītājiem: Ziemeļvalstu Ministru padomes birojam Latvijā, akciju sabiedrībai "Latvijas finieris" un akciju sabiedrībai "Karavela". Bez jums šis nebūtu iespējams!

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU