Strauja telpisko datu lietojamības un pieejamības attīstība sniedz iespēju krasta monitoringam izmantot gan publiskos, gan komerciālos satelītu datus. Tie sniedz regulārus zemes virsmas mērījumus, kas apvienojumā ar automatizētu datu apstrādes procesu spēj nodrošināt visaptverošu monitoringu un sniegt informāciju par to, kā Latvijā mainās jūras krasts.
Līdzšinējās monitoringa metodes ir balstītas uz cilvēka veiktu krasta līniju profilēšanu. Šādi mērījumi sniedz izpratni par piekrastes attīstību konkrētās vietās, tomēr saprātīga resursu lietošana neatļauj veikt šādus mērījumus ar pietiekamu biežumu un telpisko pārklājumu.
Valters Žeižis, LVĢMC okeanologs: “Datu apstrāde ļauj novērtēt un koriģēt atmosfēras ietekmi uz mērījumu kvalitāti, kā arī izšķirt precīzas pikseļu koordinātas, ļaujot veikt savstarpēju datu salīdzināšanu dažādos laika griezumos. Tālāk tiek veikta rastra datu apstrāde, izmantojot apstrādes procesorus jeb algoritmus. Krasta līnijas noteikšana darbosies automātiski un ģenerēs izejas datus katrā pieejamajā ainā. Datu pēcapstrādes process ietver vēl vairākus izaicinājumus, kas saistīti ar mainīgu vides apstākļu ietekmi uz mērījumiem, piemēram, ūdens līmeņa, straumju un viļņošanās dinamiku, kā arī saules staru spīdēšanas augstumu un objektu radītās ēnas”.
Lai nodrošinātu datu pārbaudi jeb validāciju, projekta “Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā” ietvaros ir izvēlēts apmēram 10km2 liels poligons Bernātu pludmalē. Papildus atvērtā tipa Sentinel-2 satelīta datiem tiek veikts monitorings, izmantojot mērījumus ar dronu un sadarbībā ar ESA NoR programmu tiks iegūti dati arī no privātajām satelītu datu kopām. Tādējādi plānots novērtēt atšķirības rezultātos starp dažādiem datu avotiem, kā arī veikt secinājumus par šo datu kopu praktisko un ekonomisko lietojamību.
Jūras krasta erozijas novērtējumu LVĢMC īsteno Norvēģijas finanšu instrumenta Klimata un vides programmas projekta “Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā” ietvaros kopā ar Latvijas partneriem – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Centrālās statistikas pārvaldi, kā arī Norvēģijas partneri – Norvēģijas Vides aģentūru.
