“Kopējās lauksaimniecības politikas nosacījums par ilggadīgajiem zālājiem ir nesamērīgs un nav pieņemams esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, jo liks Baltijas valstu lauksaimniekiem ierobežot ražošanu. Mēs aicinām Eiropas Komisiju respektēt Baltijas lauksaimnieku iebildumus un rast nepieciešamos risinājumus nosacījumu pielāgošanai reālajai dalībvalstu situācijai, lai veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ” uzsver K. Gerhards.
Baltijas valstu ministri iepazīstināja komisāru un visus ES lauksaimniecības ministrus ar risinājumiem, lai tiktu respektēti Baltijas lauksaimnieku iebildumi un veikta nosacījumu pielāgošana reālajai dalībvalstu situācijai. Tāpat arī ir jāņem vērā pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi, kad nepieciešams saražot pārtiku lielākā daudzumā un par pieejamu cenu, kas ir katras valsts prioritāte.
Tikšanās ar komisāru notika Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) laikā.
Savukārt Padomes sēdē ES valstu lauksaimniecības ministri apsprieda Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu un loģistiku Ukrainā, kā arī diskutēja par situācijas ietekmi uz ES un pasaules lauksaimniecības produkcijas tirgu. Latvijā vissmagākā situācijā pašlaik ir lopkopībā, jo īpaši cūkkopībā, putnkopībā un piena lopkopībā, kurās ir augsta lopbarības, kā arī energoresursu un minerālmēslu nepieciešamība. Arī citas lauksaimniecības apakšnozares saskaras ar nozīmīgu energoresursu un minerālmēslu cenu kāpumu.
ES lauksaimniecības ministri, piedaloties Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministram Mikolam Soļskim (Mykola Solskyi), apsprieda arī ES un Ukrainas solidaritātes koridoru jeb joslu darbību un diskutēja par tālāku to uzlabošanu, lai stabilizētu pārtikas tirgu un pārtikas nodrošinājumu pasaulē.
