DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
23. septembrī, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Par Senātā izskatāmām lietām no 26. līdz 30.septembrim

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Senāta Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija un Rīgas dome.

Senāta Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, vienu kasācijas protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu un divas blakus sūdzības par zemākas instancs tiesas lēmumiem.

Senāta Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs 15 lietas. Septiņās lietās ir saņemtas apsūdzēto vai aizstāju iesniegtas kasācijas sūdzības, trīs lietās – prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Četrās lietās saņemtas gan kasācijas sūdzības, gan protesti. Vienu lietu Senāts izskatīs sakarā ar protestu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.

Informācija par atsevišķām lietām:

  • Administratīvo lietu departaments 27.septembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja par ēkām, kas atrodas uz tai piederošas zemes, vai šīs ēkas ir uzskatāmas par patstāvīgiem īpašuma objektiem.

Administratīvās apgabaltiesa atzinusi, ka pieteicēja ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja, pamatojoties uz Civillikuma 968.pantā iekļauto prezumpciju, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu, jo pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus (tostarp tiesas spriedumus), kas apliecinātu, ka ēkas atzīstamas par patstāvīgiem īpašuma objektiem. Savukārt pieteicēja uzskata, ka nav atzīstama par ēku īpašnieci un nodokļa maksātāju, jo izpildās likuma „Par Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punktā ietvertie priekšnoteikumi, lai atzītu, ka pastāv izņēmums no Civillikuma 968.panta, un līdz ar to administratīvajai tiesai, pārbaudot un novērtējot pierādījumus, pašai bija jākonstatē, ka ēkas ir patstāvīgi īpašuma objekti.

Senātā ir izšķirams, vai administratīvajai tiesai ir jāvērtē likuma „Par Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punkta priekšnoteikumi, lai ēku atzītu par patstāvīgu īpašuma objektu, vai šīs normas piemērošana ir vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē. (Lieta Nr.SKA-170/2022).

  • Administratīvo lietu departaments 29.septembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja un atbildētājiestādes kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir strīds par zaudējumu atlīdzinājumu.

Citā administratīvajā lietā tiesā tika atcelta būvatļauja divu dzīvojamo māju būvniecībai. Tika atzīts, ka, lai izdotu būvatļauju, vispirms bija nepieciešama detālplānojuma izstrāde, jo kopumā tika paredzēta vesela ciemata izbūve. Persona jau bija uzsākusi būvniecību, bija izstrādāts projekts un uzbūvēti arī māju pamati.

Šajā izskatāmajā lietā pieteicējs prasa zaudējumu 1 400 240,03 euro atlīdzību. Zaudējumus veido projektēšanas un pamatu izbūves izdevumi. Tiesa pieteikumu apmierināja daļā – uzliekot pienākumu atlīdzināt 106 122,06 euro. Tiesa atzina, ka pieteicēja ir pierādījusi izdevumu apmēru, bet ņēma vērā, ka pieteicējas īpašumā atrodas izbūvētie pamati, tādēļ zaudējumi par projektēšanas izdevumiem daļā par pamatiem un būvniecības izdevumiem nav konstatējami. Proti, nav mantas atrāvuma. Turklāt tiesa atzina, ka lietas izskatīšanas brīdī nav konstatējams, ka nākotnē šīs mājas nevar turpināt būvēt. Proti, vispārīgi teritorijas izmantošanas noteikumi būvniecību pieļauj, bet ir izstrādājams detālplānojums. Savukārt par pārējo projektēšnas daļu tiesa atzina, ka ir atlīdzināmi 50 procenti izdevumu, jo ir konstatējama pieteicēja līdzatbildība. Proti, tiesiskais regulējums par detālplānbojuma nepieciešamību bija pietiekami skaidrs un pieteicēja nevarēja paļauties, ka būvatļauja netiks atcelta. (Lieta Nr. SKA-15/2022).

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI