Autors: Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktors Aivars Bērziņš.
Šis gads sēņotājiem, ogotājiem un ražas novācējiem izvēršas ļoti netipisks. Iespēja, ka sēņojot, ogojot, skrienot pa mežu, kuļot labību vai arī novācot kartupeļus no lauka, ieraudzīsiet beigtu mežacūku, ir ārkārtīgi liela. Šogad būtībā katru dienu Pārtikas un veterinārais dienests saņem informāciju par vismaz vienu beigtas mežacūkas atrašanas gadījumu. Tas viss ir rezultāts jaunajam Āfrikas cūku mēra uzliesmojumam, kura cēlonis ir mežacūku populācijas palielināšanās Latvijā. Priecē, ka pagaidām nav skarts liels cūku audzētāju skaits, tomēr tā ir traģēdija katrai Āfrikas cūku mēra izpostītajai saimniecībai. Risinājums? Āfrikas cūku mēra ierobežošanai paredzēto biodrošības un higiēnas pasākumu ievērošana visiem, arī ogotājiem un sēņotājiem!
Kāpēc ar Āfrikas cūku mēri ir tik grūti cīnīties? Pirmkārt jau tāpēc, ka Eiropā joprojām nav izdevies izstrādāt atbilstošu vakcīnu, kas no šī mēra pasargātu meža un mājas cūkas. Āfrikas cūku mēris ir ļoti lipīgs, un ar to saslimušu dzīvnieku izdzīvošanas iespējas ir ļoti niecīgas. Mokošā nāvē mirst gandrīz visi saslimušie dzīvnieki. Tieši tāpēc šobrīd iespēja saskarties ar mirušu mežacūku ikvienam ogotājam, sēņotājam, medniekam, mežsaimniekam vai lauksaimniekam ir ārkārtīgi augsta.
Mežacūku populācija pēdējos gados ir ļoti strauji savairojusies, un tas ir viens no iemesliem straujajai Āfrikas cūku mēra izplatībai Latvijā. Eiropā gan esam tikai viena no 18 valstīm, kur šogad novērojama šīs infekcijas izplatīšanās un Eiropas mēroga cīņa ar šo infekciju. Eiropas Savienības līmenī cīņu pret Āfrikas cūkas mēra izplatīšanos koordinē Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Slimību ir izdevies izskaust Beļģijā un Čehijā, tomēr cūku mēris turpina apgūt arvien jaunas valstis un teritorijas. Piemēram, šogad jauni cūku mēra uzliesmojumi izcēlās Itālijas ziemeļu daļā, kā arī Vācijas dienvidrietumos netālu no Francijas robežas.
Jāņem vērā, ka par Āfrikas cūku mēra izplatītājiem kļūst ne vien slimās meža un mājas cūkas, bet arī ikviens cilvēks, kuram ir bijusi saskare ar inficētu dzīvnieku. Ikviens pilsētnieks, pēc sēņošanas apmeklējot savu lauku radu saimniecību, var inficēt ar mēri mājas cūkas. Bērni, pēc it kā nevainīgas dauzīšanās piemeža pļaviņā, var atnest uz mājām mēri. Lai arī slimība nav bīstama cilvēkiem, tā ir ārkārtīgi infekcioza cūku vidū un var nākties izkaut visas saimniecībā esošās mājas cūkas.
Āfrikas cūku mēris – tas ir nopietni, jābūt ārkārtīgi piesardzīgiem
Mežacūkas šo vīrusu var izplatīt ar siekalām un izkārnījumiem visur, kur pārvietojas – mežā, dārzā, kartupeļu un labības laukā uz salmiem. Mežacūkas labprāt barojas labības sējumos un kartupeļu laukos, kas paaugstina infekcijas ienešanas risku tuvējās mājsaimniecībās, kuras audzē cūkas. Ražas novākšanas mēnešos līdz pat vēlam rudenim mežacūkas dodas baroties uz labības laukiem un piemājas dārziem pat vairāku kilometru attālumā no meža. Iedzīvotāji var pat nepamanīt, ka mežacūkas, dodoties uz barošanās vietu, pa ceļam viesojušās dārzā, ganību laukā vai pļavā.
Tāpēc, lai nekļūtu par Āfrikas cūku mēra tālāku izplatītāju, ir jāievēro vairākas būtiskas lietas. Nedrīkst mājdzīvniekus cienāt ar meža veltēm, piemēram ogām, sēnēm vai to pārpalikumiem. Ja dodies uz mājsaimniecību, kur audzē cūkas, pēc meža apmeklējuma vienmēr jānomazgā apavi un jānotīra zoles. Apciemojot lauku radus, šobrīd vispār ieteicams bez lieka iemesla neapmeklēt cūkas, jo ar apaviem ir ļoti viegli tālāk izplatīt infekciju.
Ļoti nozīmīga loma mežacūku populācijas regulēšanā ir medniekiem. Tieši mednieki ir arī tie, pateicoties kuriem mežos bieži vien tiek atrastas kritušās mežacūkas. Tāpēc arī medniekiem ir ļoti svarīgi ievērot drošības pasākumus, lai neveicinātu Āfrikas cūku mēra tālāku izplatīšanos. Tostarp ir jādezinficē aprīkojums pirms medību teritorijas pamešanas, nedrīkst atstāt mežā vai uz lauka mežacūku subproduktus vai atkritumus. Tāpat nedrīkst barot mājdzīvniekus ar medījumu gaļu un pēc medībām ir jāizvairās no cūku fermu apmeklēšanas.
Ziņo un saņem atlīdzību
Ko darīt, ja mežā, pļavā vai uz lauka ieraugi beigtu meža cūku? Pirmkārt, netuvojies dzīvniekam. Otrkārt, ziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam pa tālruni 29394696. Ļoti palīdzēs, ja WhatsApp aplikācijā atsūtīsi bildes un atrašanās vietas koordinātes. Šobrīd ziņotājiem ir iespēja saņemt arī atlīdzību – 30 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas par katru ziņoto mežacūku (23,10 eiro uz rokas). Vēl viena iespēja, kā ziņot par beigtu meža cūku, ir aplikācija “Mednis”, kurā arī ir iespējams norādīt atrašanas vietu.
