DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. septembrī, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

Apspriež kohēzijas politikas lomu krīzes situācijās

Piektdien, 2. septembrī, finanšu ministrs Jānis Reirs kopā ar Latvijas delegāciju, kuras sastāvā ir finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis un citi ministrijas speciālisti, piedalās Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas ministru neformālajā sanāksmē, ko rīko Čehija kā ES Padomes prezidējošā valsts. Sanāksmē norit diskusijas par kohēzijas politikas lomu neparedzamās ārkārtas situācijās un krīzēs, kā arī tās veidošanu pēc 2027. gada kā galveno ES reģionu ilgtermiņa attīstības un konkurētspējas instrumentu.

Latvijas ieskatā nozīmīgākais izaicinājums kohēzijas politikai pēc 2027. gada ir nenoteiktība un strukturālās pārmaiņas, ko raisīs Krievijas uzsāktā kara ietekme uz dalībvalstu ekonomikām, kas būtiski atšķirsies starp dažādiem ES reģioniem.

Tāpēc īpaši būtiski ir fokusēt atbalstu mazāk attīstītām dalībvalstīm un reģioniem, īpaši ES austrumu pierobežā, kas robežojas vai atrodas Krievijas tuvumā un kur vistiešāk izpaužas Krievijas kara radītās sekas,” uzsver finanšu ministrs J.Reirs.

Pašreizējās Krievijas kara Ukrainā izraisītās bēgļu krīzes kontekstā Latvija atbalsta pēc iespējas drīzāku FAST-CARE regulējuma1 apstiprināšanu, kas dalībvalstīm paredzēs plašākas iespējas izlietot ES finansējumu Ukrainas bēgļu atbalstam. Vienlaikus Latvija aicina Eiropas Komisiju sekot līdzi situācijas attīstībai gan saistībā ar bēgļu uzņemšanas problēmām, gan ar kohēzijas politikas pasākumu īstenošanas izaicinājumiem dalībvalstīs, lai vajadzības gadījumā piedāvātu jaunus vai tālākus, bet ātrus šo problēmu risinājumus.

ES līmenī ir nepieciešama solidaritāte attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu, šeit nepieciešami papildu resursi un risinājumi,” norāda finanšu ministrs.

Latvijas viedoklis ir, ka kopumā būtu jāizvairās no pārāk daudz jaunu instrumentu un fondu veidošanas, jo ne katram izaicinājumam ir vajadzīgs atsevišķs fonds. Dažādi īstenošanas noteikumi līdzīgiem mērķiem arī rada nevajadzīgu slogu gan administrēšanā iesaistītajām iestādēm, gan atbalsta saņēmējiem. Latvijasprāt, daudzas problēmas ir iespējams atrisināt ar papildu finansējumu jau esošajos instrumentos.

Vienlaikus finanšu ministrs pauž, ka ir ļoti svarīgi nupat noslēgt jaunā ES fondu 2021.-2027. gada perioda plānošanu un visbeidzot uzsākt tā ieviešanas procesu.

1 Reaģējot uz aizvien pieaugošajām Krievijas kara pret Ukrainu izraisītajām bēgļu krīzes un kohēzijas politikas pasākumu īstenošanas problēmām, EK 2022. gada 29. jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu grozīt kohēzijas politikas fondu regulējumu, lai sniegtu papildu elastību kara seku novēršanai (FAST-CARE).

 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU