“Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību un eksporta apjoma pieaugumu liela nozīme ir uzņēmumu spējai radīt inovācijas un jaunus produktus. Šajā sakarā ir nepieciešama uzņēmēju, zinātnieku un valsts sektora mijiedarbība un spēja vienoties par jaunu un kopīgu projektu īstenošanu, kā arī nepieciešamo atbalstu intensitāti un virzieniem. Saredzu, ka Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome ir būtisks solis ceļā uz viedāku pētniecības, attīstības un inovāciju, kā arī Viedās specializācijas stratēģijas pārvaldību, nodrošinot savlaicīgu informācijas apriti un ciešāku sadarbību starp atbildīgajām publiskā sektora institūcijām,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Jaunizveidotā padome ir koleģiāls un konsultatīvs pētniecības, attīstības un inovāciju politikas un Viedās specializācijas stratēģijas (RIS31) stratēģiskās vadības līmeņa formāts, kas izveidots pētniecības, attīstības un inovāciju politikas institucionālās pārvaldības uzlabošanai un RIS3 ieviešanas uzraudzībai Latvijā.
“Mūsu kopīgais mērķis ir veicināt inovācijas un, lai to izdarītu ir nepieciešama laba inovāciju politikas pārvaldība, kas saredz nozares un zinātnieku šķēršļus inovāciju attīstībai un palīdz tos pārvarēt. Mēs, kā Izglītības un zinātnes ministrija priecājamies par jauno sadarbības formāta izveidi un ticam, ka tas kļūs par vēl vienu instrumentu kā atbalstīt mūsu zinātniekus un uzņēmējus, lai radītu aiz vien jaunus produktus. Tāpat padome sniegs iespēju vēl ciešāk sadarboties ar kolēģiem no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Latvijas Zinātnes padomes, jo sadarbojoties un apmainoties ar zināšanām ir iespējams rast labākos risinājumus, lai palīdzētu mūsu zinātniekiem un uzņēmējiem,” norāda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Padomes darbības mērķis ir veikt pētniecības, attīstības un inovāciju politikas un RIS3 īstenošanas un pārvaldības uzraudzību, balstoties regulārā monitoringā, uzlabot informācijas apriti un veidot ciešāku sadarbību starp galvenajām publiskā sektora institūcijām, kas Latvijā ir atbildīgas par pētniecības, attīstības un inovāciju politikas, kā arī RIS3 izstrādi, ieviešanu, uzraudzību un kopējo monitoringu.
“Lai būtiski kāpinātu Latvijas uzņēmumu efektivitāti un konkurētspēju pasaules tirgos, ir jāstimulē uz zināšanām balstītu nozaru attīstība un inovāciju ieviešana. Ja šodien lielāko daļu Latvijas zinātnieku izstrādātie patenti tiek pārdoti uz ārvalstīm, tad nākotnē mēs vēlamies, lai tie kalpotu mūsu tautsaimniecības attīstībai. Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomes galvenais uzdevums būs apvienot uzņēmēju un zinātnisko institūciju resursus, lai straujāk audzētu viedo specializāciju nozarēs strādājošo uzņēmumu skaitu un kopīgi startētu Eiropas Savienības līmeņa programmu projektos. Tāpat tuvāko trīs līdz četru gadu laikā vēlamies dubultot mūsu uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, lai palīdzētu sasniegt dažādos politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķi, kas paredz kopējos pētniecības un attīstības izdevumus palielināt līdz 1,5% no IKP,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.
“Zinātne sniedz būtisku ieguldījumu augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā, tādējādi veicinot zinātņietilpīgas tautsaimniecības attīstību. Latvijā tiek veikti augsta līmeņa pētījumi, tostarp ar komerciāla pielietojuma potenciālu, tāpēc ir svarīgi veidot ciešu sadarbību un koordināciju starp zinātni un uzņēmējdarbību. Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome būs nozīmīgs instruments šādu pētījumu pēctecības nodrošināšanā, ne tikai sekmējot to ietvaros radīto zināšanu nonākšanu pie uzņēmējiem, bet arī investīciju piesaisti zinātnes virzienu attīstībai,” norāda LZP direktore Lauma Muižniece.
Sagaidāms, ka IPPP jaunajā sadarbības modelī inovāciju sekmēšanai ļaus uzlabot to publiskā sektora institūciju sadarbību, kas tieši atbildīgas par attīstības un inovāciju politikas izstrādi un ieviešanu, nodrošinās pilnvērtīgāku RIS3 īstenošanas stratēģisko vadību un koordinētu virsuzraudzību, kā arī sniegs iespēju aktīvāk iesaistīties un vadīt RIS3 ieviešanu un uzraudzību.
IPPP izveidota balstoties uz Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa sēdē apstiprināto Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu”, kurš iezīmēja jaunu modeli publiskā sektora, uzņēmumu un zinātnes sektora labākai un strukturētai sadarbībai un pārvaldībai, ar nolūku sekmēt plašāku inovāciju izstrādi un ieviešanu.
1 Latvijā noteiktas 5 RIS3 jomas, kas nostiprinātas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, un kurās koncentrējams P&A&I finansējums 2021.-2027. gadu periodā. Šīs jomas ir: (a) Zināšanu ietilpīga bioekonomika; (b) Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; (c) Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; (d) Viedā enerģētika un mobilitāte; (e) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
