DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
22. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme
2
2

Izvērtē priekšlikumus braukšanas ātruma pārkāpšanas mazināšanai

FOTO: Freepik

Naudas sodu par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu varētu piemērot arī par ātrumu, kas pārsniedz 10 km/h, šodien, 22. jūlijā, vienojās Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas dalībnieki. Ar šo priekšlikumu paredzēts panākt, ka samazinās transportlīdzekļu vadītāju skaits, kuri pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, un ka līdz ar to samazinās ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) sekas, tajā skaitā cietušo un bojāgājušo skaits.

Domnīcā apspriestais priekšlikums paredz, ka par  atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam piemēro naudas sodu divu naudas soda vienību apmērā, nevis brīdinājumu, kā tas ir pašlaik. Tāpat priekšlikums paredz, ka par citiem atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas pārkāpumiem visos gadījumos tiek paredzēts naudas sods.

Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes satiksmes drošības pārvaldes satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka p.i. Arturs Smilga minēja datus, ka 85% no fotoradaru reģistrētajiem pārkāpumiem ir tieši mazāki ātruma pārkāpumi – 10-20 km/h, kas apliecina to, ka cilvēki šādu pārkāpumu pieņem kā normālu praksi. Viņš arī minējā, ka starp VP 18 aptaujātajām Eiropas Savienības valstīm Latvija ir vienīgā, kur par pirmajiem pārkāptajiem ātruma kilometriem netiek piemērots sods.

VP pārstāvis arī norādīja uz fotoradaru efektivitāti ceļu satiksmes negadījumu samazināšanā un līdz ar to arī CSNg cietušo un bojāgājušo skaita mazināšanā.

Vairāki domnīcas eksperti bija vienisprātis – pašreizējā sodu sistēma autovadītājiem veicina priekštatu, ka ātruma pārsniegšana par 10 km/h ir normāla rīcība. Kā norādīja profesors Ivars Austers – cilvēku izpratnē pārkāpumi 10% robežās netiek uztverti par pārkāpumiem, un tas attiecas uz vairākām jomām, ne tikai ceļu satiksmi. Viņš uzsvēra, ka pašlaik ir svarīgi sākt ar sodiem par ātruma pārsniegšanu – nodrošināt sodu neizbēgamību, jo risks un zaudējuma sāpes par samaksāto sodu var mudināt ievērot atļauto braukšanas ātrumu.

Vienlaikus profesors Austers arī aicināja uz vispārēju diskusiju par to, vai ātruma pārsniegšana ir pieņemama sabiedrībai – veicināt to, ka informēti ir ne tikai autovadītāji, bet arī citas sabiedrības grupas, kas var veicināt uzvedības maiņu ātruma pārkāpēju vidū.

Kā vēl viens efektīvs līdzeklis nosauktas vidējā ātruma kontroles ierīces. Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norādīja, ka pirmās šādas ierīces uzstādīs šī gada novembrī, bet nākamos no kopumā 16 posmiem – 2023. gada martā.

Vairāki domnīcas dalībnieki arī norādīja, ka efektīvs instruments atļautā ātruma ievērošanai ir policijas klātbūtne un kontrole, taču to apgrūtina nepietiekošs policistu darbinieku skaits.

Latvijā kopš 2019. gada ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem skaits nemazinās, tādējādi ir būtiski samazināt transportlīdzekļu vadītāju skaitu, kas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas ekspertu viedokli vidējā ātruma samazinājums par 5% samazina ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem skaitu par 30%.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas un CSDD īstenoto projektu, kas norit kopā ar 18 citām dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un Beļģijas uzņēmumu VIAS Institute, ceļu satiksmes drošības būtisko veiktspējas indikatoru statistikas datu ievākšanai un analīzei lielākā daļa no transportlīdzekļu vadītājiem neievēro atļauto braukšanas ātrumu. Projekta ietvaros rādītājs, kas raksturo ātruma ievērošanu, parāda, ka tiešām lielākā daļa no ceļu satiksmes negadījumu sekām ir saistīti ar ātruma neievērošanu. Tādējādi novērots, ka tikai 29% vieglo automobiļu ārpus apdzīvotām vietām ievēro atļauto braukšanas ātrumu 90 km/h. Toties ar ātrumu 96 - 106 km/h brauc aptuveni puse autovadītāju. Ātrumu, kas nepārsniedz 114 km/h, jau ievēro 95% autovadītāji. Rezultātā iegūtie rādītāji parāda, ka lielākā daļa no autovadītājiem ignorē noteiktos ātruma ierobežojumus un sistemātiski pārkāpj ātrumu vismaz par 5 – 10 km/h.

Priekšlikuma par naudas soda piemērošanu par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu, arī par ātrumu, kas pārsniedz 10km/h, tālākai attīstībai nepieciešamas konsultācijas ar Tieslietu ministriju, un tas iesniedzams atbildīgajā Saeimas komisijā.

Informācija par Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcu: 
Ceļu satiksmes drošības padome (turpmāk – padome) darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 11. jūnija noteikumiem Nr.245 “Ceļu satiksmes drošības padomes nolikums”. Ceļu satiksmes drošības padomes domnīca  izveidota, lai tās ietvaros eksperti veiktu dažādu politikas risinājumu diskusijas un labākās prakses analīzi, kā arī nodrošinātu ceļu satiksmes drošības procesa nepārtrauktību padomes sēžu starplaikos. Šajā domnīcā sagatavotie un apspriestie starpnozaru jautājumi tiek virzīti konceptuālu lēmumu pieņemšanai padomē. 

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU