DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Stājies spēkā spriedums par atteikumu piešķirt kompensācijas maksājumu Natura 2000 teritorijā

Senāta Administratīvo lietu departaments 8.jūlijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējai – SIA „Piltenes meži” – atteikts piešķirt kompensācijas maksājumu par mikrolieguma apgrūtinājumu meža teritorijām.

Izskatāmajā lietā bija strīds par to, vai pieteicēja var saņemt kompensāciju (NIM) par meža teritoriju, kas atrodas mikroliegumā, ja pieteicējai ir konstatēta grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīme.

Pieteicējai piederošais īpašums sastāv no zemesgabala, kurā atrodas mikrolieguma teritorija īpaši aizsargājamai putnu sugai – mednim, kurai noteikta mikrolieguma buferzona 59,5 ha platībā. Mikrolieguma teritorija ir meža teritorija, kas neietilpst Natura 2000 teritorijā. Pieteicēja vērsās Lauku atbalsta dienestā ar lūgumu piešķirt atbalsta maksājumu, norādot, ka kompensācijas maksājumus par Natura 2000 meža teritorijām var saņemt par mikroliegumiem, kas atrodas ārpus Natura 2000 teritorijām. Lauku atbalsta dienests atteica pieteicējai piešķirt atbalstu par meža zemju platībām ar mikroliegumu, jo konstatēja pieteicējai grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmi, proti, pieteicējas zaudējumi sastāda vairāk nekā 50 % no pamatkapitāla.

Senāts, skatot lietu, saskatīja neatbilstību piemērotajam ierobežojumam grūtībās nonākušajam uzņēmumam ar kompensācijas par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu būtību, tāpēc vērsās Eiropas Savienības Tiesā.

Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Senāta uzdotiem jautājumiem, spriedumā norādījusi, ka Regula Nr. 702/2014 ir jāinterpretē tādējādi, ka atbalsts mežsaimniecībai un, konkrētāk, atbalsts, ko, pamatojoties uz Regulas Nr. 1305/2013 30.pantu, attiecībā uz mikroliegumu, kurš izveidots mežā, lai īstenotu Direktīvas Nr. 2009/147 mērķus, ir pieprasījis grūtībās nonācis uzņēmums minētā 2.panta 14.punkta izpratnē, nevar tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Regulu Nr. 702/2014.

Lai gan dalībvalstīm ir tiesības piešķirt atbalstu, kas līdzfinansēts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), pamatojoties uz Regulas Nr. 1305/2013 30.pantu, dalībvalstīm nav pienākuma to darīt, bet, tieši pretēji, tām šajā ziņā ir rīcības brīvība. Šāda rīcības brīvība ir jāīsteno, ievērojot šīs regulas noteikumus un ievērojot Savienības tiesību vispārējos principus.

Senāts atzīst, ka apgabaltiesa pamatoti ir secinājusi, ka Ministru kabineta noteikumu regulējums atbilst Eiropas Savienības regulējumam. Apgabaltiesa ir secinājusi, ka pieteicējai ir konstatēta minētā grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīme.

Attiecībā uz pieteicējas argumentiem par īpašuma tiesību ierobežojumu, Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka konkrētu režīmu, kas Regulā Nr. 702/2014 ir paredzēts konkrēti grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, pašu par sevi nevar uzskatīt par tādu, kurš var būt pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17.pantā garantētajām tiesībām uz īpašumu vai vispārējiem vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principiem.

Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-4/2022 (A420284716).

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU