“Izcilā disidenta Gunāra Astras pēdējā vārda publicēšana četrās svešvalodās ir unikāls notikums, kas ļaus starptautiskajai sabiedrībai uzzināt vairāk par PSRS režīma represijām. Kolēģus EP un pārējos interesentus ar G. Astras likteni iepazīstināšu 14. jūnijā – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, lai vēlreiz uzsvērtu, cik brutāls un noziedzīgs šis režīms bija. Krievija, kura ir Padomju Savienības mantiniece, ne vien joprojām noliedz savus nodarījumus, bet arī atkal ar cietumu soda vārda brīvību un šobrīd izvērš arvien jaunas represijas Ukrainā. Tādēļ ir īpaši svarīgi starptautiskai sabiedrībai skaidrot mūsu vēsturi,” norāda I. Vaidere.
Grāmatas pasākumā EP bibliotēkā piedalīsies EP prezidente Roberta Metsola, viceprezidente Heidi Hautala no Somijas, kā arī ETP grupas viceprezidente un EP Eiropas vēstures atceres grupas vadītāja Rasa Juknevičiene no Lietuvas. Par izdevumu stāstīs idejas autors un projekta vadītājs vēsturnieks Arnis Šablovskis. Savukārt kā veidojās Gunāra Astras politiskā pārliecība, un tiesas sēdi, kurā tika nolasīts slavenais pēdējais vārds, atmiņās dalīsies viņa brālis Leons Astra un laikabiedrs mācītājs Guntis Kalme.
I. Vaidere uzsver: “Gunārs Astra bija drosmīgs disidents, jo dzīvoja laikā, kad brīvības nebija. Viņš kā viens no ļoti retajiem atklāti nostājās pret padomju režīmu un atļāvās skaļi norādīt uz PSRS noziedzīgo rīcību mūsu valstī. Astras vārdi stiprināja latviešus un palīdzēja nepadoties, kaut arī ļoti nedaudzi par viņa uzskatiem uzzināja uzreiz.”
Gunārs Astra (1931-1988) par “dzimtenes nodevību” ir tiesāts vairākkārt. Pirmo reizi 1961. gadā viņu notiesāja uz 15 gadiem par to, ka viņš sarakstījās ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, klausījās ārzemju radio, kolēģu un paziņu vidū izteica neapmierinātību par Latvijas rusifikāciju un PSRS problēmām, kā arī tikās ar ASV diplomātiem. Savukārt 1983. gadā Gunāru Astru arestēja un tiesāja par “pretpadomju” literatūras glabāšanu, pavairošanu un izplatīšanu.
Grāmatā “Gunārs Astra. Pēdējais vārds” ir viņa runa Latvijas PSR Augstākajā tiesā 1983. gada 15. decembrī. To papildina vēsturnieka Ginta Apala komentāri un tulkojums angļu, vācu, franču un krievu valodās.
