“Latvijas stāvstrops brīvībai” atgādina Beļģijas sabiedrībai par Otrā pasaules kara traģiskajām sekām – Zedelgemas karagūstekņu nometnē 1945.–1946. gadā ieslodzītajiem vairāk nekā 12 tūkstošiem latviešu karagūstekņu – un izrāda pienācīgu cieņu karavīru piemiņai. Latvijai nav pieņemams Zedelgemas pašvaldības nupat paziņotais lēmums noņemt pieminekli, šādu rīcību nesaskaņojot ar Latvijas Okupācijas muzeju. Latvijas Ārlietu ministrija arī sagaida precīzu informāciju no Beļģijas par pieminekļa turpmāko likteni, kā arī atkārtoti aicina visus ar pieminekli saistītos jautājumus Zedelgemas pašvaldībai nepastarpināti risināt sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju.
Vienlaikus pagājušajā nedēļā, 26. maijā, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nosūtīja vēstuli Flandrijas Ministru prezidentam, atkārtoti aicinot organizēt profesionālu Baltijas, Beļģijas, Polijas un citu Rietumeiropas valstu vēsturnieku diskusiju par pieminekļa vēsturisko kontekstu. Diemžēl iepriekšējie centieni nevainagojās panākumiem, jo pašvaldības rīkotā ekspertu diskusija pagājušā gada nogalē nepiedāvāja nedz skaidrus turpmākās darbības scenārijus, nedz arī iespējamas jaunas pieminekļa informatīvās plāksnes tekstu. Tāpat Latvijas ārlietu ministrs vēstulē pagājušajā nedēļā norādīja, ka diskusijās par pieminekļa likteni netiek ņemts vērā Krievijas sāktais karš Ukrainā un jau iepriekš aktīvi pret pieminekli izvērstā Krievijas propaganda.
Šo jautājumu pārrunāšanai 30. maijā paredzēta Latvijas vēstnieka Beļģijā tikšanās ar Flandrijas Ministru prezidenta ārlietu padomnieku, kā arī vēstnieka tikšanās Beļģijas Ārlietu ministrijā.
Jau pagājušā gada 10. decembrī, reaģējot uz aicinājumu noņemt pieminekli, Latvijas ārlietu ministrs nosūtīja vēstuli Beļģijas Karalistes premjerministra vietniecei un ārlietu, Eiropas lietu, ārējās tirdzniecības un federālo kultūras iestāžu ministrei Sofijai Vilmesai (Sophie Wilmès), pauzdams bažas par notikumiem Zedelgemā un lūgdams ministri pievērst jautājumam pastiprinātu uzmanību. Vēstulē E. Rinkēvičs arī izteica dziļu nožēlu par iepriekšējās starptautiskās vēsturnieku grupas rekomendācijām pieminekli pārvietot. Ārlietu ministrs pieļāva, ka Zedelgemas pašvaldība varētu būt saskārusies ar spēcīgu dažādas izcelsmes dezinformāciju vietējā un starptautiskā līmenī, nedemokrātiskiem un agresīviem režīmiem izvēršot nomelnošanas kampaņas pret demokrātiskajām Eiropas nācijām, lai ļaunprātīgi to izmantotu saviem ģeopolitiskajiem mērķiem.
2018. gadā atklātais piemineklis ir tapis par “Latvijas Okupācijas muzeja biedrība” privāti saziedotajiem līdzekļiem, un tas nav starpvalstu vienošanās subjekts, tomēr Latvijai nav pieņemami centieni pieminekli pārvietot bez Latvijas Okupācijas muzeja piekrišanas.
Kā ziņots iepriekš, 26. maijā Latvijas ārlietu ministrs tikās ar Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvjiem un bija vienisprātis, ka piemineklis latviešu karagūstekņiem Zedelgemas pašvaldībā ir piemineklis Latvijas karavīriem un Latvijas patriotiem, kas Otrajā pasaules karā atrodoties gūstekņu nometnē Beļģijas teritorijā, nezaudēja ticību Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai.
Ārlietu ministrija turpinās pastiprināti sekot līdzi jautājuma attīstībai un to risināt sadarbībā ar Beļģijas valsts iestādēm.
Ārlietu dienesta mērķis ir panākt, ka tiek nodrošināta cieņpilna un objektīva attieksme pret Latvijas valsts un tautas vēsturi, kā arī to simbolizējošām piemiņas zīmēm un pieminekļiem.
