EP deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā par sociālajām un ekonomiskajām sekām, ko Eiropas Savienībai rada Krievijas karš Ukrainā, uzsver, ka Krievijas karš pret Ukrainu un “ES pamatotās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmē ES ekonomikas atveseļošanu pēc pandēmijas un nopietni apdraud tās atveseļošanas un noturības stratēģiju”.
Šīs jaunās krīzes negatīvās sekas jārisina, “lai palīdzētu mājsaimniecībām un uzņēmumiem” un “tādējādi saglabājot Eiropas pilsoņu atbalstu darbībām, kas veiktas pret Krieviju, un citām darbībām, kas vajadzīgas, lai atbalstītu ukraiņu aizsardzības centienus”.
Plenārsesijas debates par šo tematu notika 4. maijā Strasbūrā.
Kara sekas nevarēs atsvērt ar pašreizējiem finanšu instrumentiem
EP deputāti norāda, ka pašreizējie instrumenti, piemēram, programma SURE un NextGenerationEU vai ES budžeta elastīguma sistēma, nav pietiekami, lai mazinātu kara un sankciju negatīvo ietekmi uz Eiropas Savienību. Tāpēc viņi aicina radīt papildu ienākumus, piemēram, ar peļņas nodokli energoresursu uzņēmumiem, konfiscējot Krievijas oligarhu aktīvus, kā arī paredzot ES budžeta papildu elastību.
Daudzgadu budžetu vajadzētu pārskatīt, pieļaut lielāku elastību valsts atbalsta noteikumu piemērošanā, un Komisijai vajadzētu būt gatavai vajadzības gadījumā ierosināt papildu programmas. Viņi arī prasa, lai ES vadītu darbu pie Ukrainas solidaritātes trasta fonda Ukrainas atjaunošanai pēc kara.
Jāpalīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārciest grūtais posms
Pašreizējais karš Ukrainā ir saasinājis jau tā smago enerģijas cenu krīzi visā Eiropā, un tas tieši negatīvi ietekmē visu Eiropas iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmējdarbības izmaksas, uzsver deputāti. Vajadzētu rīkoties strauji, lai nepieļautu krīzes padziļināšanos. Dalībvalstīm jāpastiprina sociālais atbalsts un jāpiešķir mērķtiecīgs atbalsts neaizsargātiem, bet dzīvotspējīgiem uzņēmumiem.
EP deputāti arī norāda, ka nolūkā saglabāt mājsaimniecību pirktspēju algu pieauguma noteikšanā būtu jāņem vērā ilgtermiņa inflācija un ražīguma pieaugums. Viņi aicina izstrādāt pagaidu Eiropas sociālās noturības pasākumu kopumu, ar ko koordinē tādus pasākumus un līdzekļus, kuru mērķis ir stiprināt sociālās labklājības un sociālās aizsardzības sistēmas ES.
Ieguldījumi autonomijā
EP deputāti arī aicina izveidot jaunu speciālu Eiropas fondu stratēģiskās autonomijas nodrošināšanai. No tā līdzekļiem varētu finansēt pārrobežu energoinfrastruktūru, atjaunīgās enerģijas ražošanu un energoefektivitāti, kā arī kiberdrošību, rūpniecības konkurētspēju, nodrošinātību ar pārtiku, aprites ekonomiku un ilgtspējīgu attīstību.
Visbeidzot, deputāti norāda, ka bijušie politiķi, piemēram, Esko Aho, Fransuā Fijons un Volfgangs Šesels nesen atkāpušies no amatiem Krievijas uzņēmumos, un stingri pieprasa, lai arī citi, piemēram, Karina Kneisla un Gerhards Šrēders, darītu to pašu.
