“Katra no vides aizsardzībai veltītajām dienām liek domāt par mūsu atbildību dabas resursu saglabāšanā un par to, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām jāpievērš uzmanība ne tikai finanšu mērķiem – uzņēmumiem ir arī jādomā, kā saglabāt dabas resursus un samazināt piesārņojumu. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens”, kas ir cieši sasaistīts ar dabas resursu izmantošanu, jau ir izdarījis daudz vides piesārņojuma samazināšanai, ieviešot efektīvas tehnoloģijas notekūdeņu attīrīšanā. Man ir arī liels prieks par jauno līdzfinansējuma programmu pieslēgumu veidošanai centralizētajiem ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem. Mums jāpalīdz iedzīvotājiem dzīvot videi draudzīgi, kopā sadarbojoties un meklējot risinājumus piesārņojuma mazināšanai, kas būtu reāli, nevis tikai uz papīra. Mūsu kā Rīgas atbildība ir radīt šādus piemērus,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis.
Rīga var lepoties ar bagātīgiem ūdens resursiem, kas vēsturiski tiek iegūti no diviem avotiem – pazemes un virszemes. SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš informē, ka pašlaik 56 % no kopējās ūdensapgādes nodrošina pazemes ūdensgūtve “Baltezers-Zaķumuiža”, bet 44 % - virszemes ūdensgūtve jeb ūdens stacija “Daugava”. Pazemes ūdens ieguve tiek nodrošināta no 300 urbumiem, kuri atrodas 12 km2 lielā teritorijā. 2021. gadā no Rīgas pazemes ūdensgūtvēm padots līdz pat 60 000 m3 dzeramā ūdens diennaktī, kas kopumā gadā bija 20,7 miljoni m3 ūdens. Nokrišņu daudzums reģionā pārsniedz ūdens iztvaikošanas daudzumu, tāpēc ūdens resursu deficīts Latvijai un Rīgai nedraud, taču bažas pazemes ūdeņu drošībai rada savu laiku jau nokalpojušās lokālās jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas.
Pēc “Rīgas ūdens” datiem, Rīgas notekūdeņu aglomerācijā ir 6855 objekti, kuros notekūdeņu apsaimniekošanai izvēlēts decentralizētais risinājums, savukārt galvaspilsētā kopumā šis skaitlis ir vēl iespaidīgāks – aptuveni 15 400 objekti, kuros, iespējams, tiek izmantotas decentralizētās kanalizācijas sistēmas. Rīgā oficiāli reģistrētas tikai 2844 decentralizētās kanalizācijas sistēmas, turklāt arī no tām 67% ir krājtvertnes, kas ir visvecākās no iespējamiem notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumiem. “Decentralizētās kanalizācijas sistēmas ir problēma, ja tās tiek slikti pārvaldītas un netiek uzraudzītas. Arī Eiropā ir atzīts, ka šādas sistēmas rada lielu iespējamību slāpekļa un fosfora nonākšanai pazemes ūdeņos, kas savukārt nozīmē vides piesārņojumu,” norāda “Rīgas ūdens” Infrastruktūras attīstības departamenta galvenais inženieris Roberts Neilands.
Kā alternatīvu blīvāk apdzīvotās apkaimēs “Rīgas ūdens” piedāvā centralizētās kanalizācijas pakalpojumus, taču iedzīvotāji diemžēl ne vienmēr izmanto to sniegtās iespējas, lai gan tas uzlabotu situāciju vides drošības jomā.
Pēdējos 15 gados izbūvēti jauni tīkli un nodrošināta centralizētās kanalizācijas pieejamība Vecāķos, Vecdaugavā, Mežaparkā, Šampēterī, Dārzciemā, Bolderājā, Mārupē (Bieriņu apkaimē) un Katlakalnā (Ziepniekkalna apkaimē) vairāk nekā 20 300 iedzīvotājiem. Pašlaik Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu ietvaros jau ir uzsākta vai arī drīzumā tiks uzsākta kanalizācijas tīklu paplašināšana arī Beberbeķos, Imantā un Berģos, kā arī daļā Ziepniekkalna un Teikas, kas ļaus saņemt centralizētās kanalizācijas pakalpojumus vēl gandrīz 3000 iedzīvotājiem. Līdz 2024. gadam SIA “Rīgas ūdens” plānojis realizēt lokālāka rakstura projektus arī Juglā, Berģos, Čiekurkalnā, Imantā un citur.
