Ar dalībai programmā apstiprinātajām kopienām var iepazīties šeit.
Kopienas dalībai programmā tika atlasītas divās kārtās. Pirmajā tika vērtēta kopienas atbilstība programmai, savukārt otrajā kārtā notika intervijas, padziļināti iepazīstot pieteicējus. Atlasē bija ievērojama konkurence – 88,9% dalībnieku jeb vairāk nekā 200 kopienu izturēja pirmo kārtu un tika virzītas tālāk.
Tik plašs un daudzveidīgs pretendentu skaits uz 60 vietām programmā nozīmēja arī sarežģītus lēmumus reģionālajām atlases komisijām – katrai bija jāatlasa 12 savā reģionā uzņemamās apkaimes kopienas. Kā atzīst Uldis Dūmiņš no Zemgales NVO atbalsta centra, kurš kopā ar komandu lēma par 58 kopienu atlasi: “Atlasīt kopienas bija patiešām izaicinoši. Pieteikušies bija ļoti motivēti dalībnieki un mums ar kolēģiem nācās pieņemt grūtus lēmumus, ņemot vērā programmas nosacījumus, pieejamo vietu skaitu un nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu visos Latvijas reģionos.”
150 stundas aizkustinājuma, smieklu un pārsteigumu kopienu intervijās
Vienlaikus interviju process atklāja arī to, cik dažādas var būt savā apkaimē un to cilvēku attīstībā ieinteresētās kopienas, un atgādināja, ka par cilvēku aktivitāti nevar spriest tikai pēc publisko projektu īstenošanas. Interviju laikā bija iespēja iepazīt arī tādas kopienas, kas gadiem dara nozīmīgu darbu savās apkaimēs, bet bieži paliek nepamanītas, jo nepiesaista publisko finansējumu. Pēc aizvadītām 34 intervijām Kurzemes NVO centra pārstāve Maija Jankovska stāsta: “Ļoti izbaudījām interviju procesu – bija gan smiekli, gan aizkustinājuma asaras. Vērojama milzu dažādība – no kopienām, kuras jau sen zina, ko dara un no kurām var tikai mācīties, līdz pavisam jaunām iniciatīvām vietās, kur līdz šim šķitis, ka ‘te jau nekas nenotiek’.” Arī Valmieras novada fonda pārstāve Liene Liepiņa atzīst, ka interviju process devis daudz iedvesmas: “Kopienas Vidzemē veido fantastiski cilvēki. Ja būs tādi cilvēki, tad laukiem būs būt,” pauž Liene, vienlaikus atzīmējot arī pārsteigumu par to, ka Vidzemes lauku teritorijās apkaimju kopienas izrādījušās aktīvākas nekā pilsētās.
Programma kā atspēriens jaunām apkaimes kopienām
Vairāki topošo apkaimes kopienu pārstāvji intervijās atzina, ka iespēja piedalīties programmā un tās pieejamība arī vēl tikai topošām kopienām, ir bijusi izšķiroša viņu lēmumā sākt meklēt domubiedrus apkaimē un uzņemties atbildību par kopienas attīstību. Latvijas Pilsoniskās alianses kopienu koordinatore Sandra Feldmane dalās ar piemēru no Saulkrastu novada: “Bija sajūta, ka pirmajā uzsaukumā neviens nepieteiksies, taču atkal pierādījās, ka reizēm pietiek ar viena cilvēka iniciatīvu. Kāds iedzīvotājs pēc pārcelšanās uz Saulkrastiem jau divus gadus prātojis, ka vajadzētu aktivizēt un savest kopā kaimiņus. Viņš iepazinies ar vietējo aktīvisti, kuru pazīst teju visi – un šobrīd viņi kā topošā Zvejniekciema kopiena jau ir daļa no programmas!”
Līdzīgu sajūtu intervijās paudušas arī citas kopienas – tās saredz, ka dalība programmā sniegs ne tikai praktisku atbalstu, atpazīstamību un pārliecību par savām iecerēm, bet arī iedrošinās citus apkaimes iedzīvotājus pievienoties un noticēt, ka dalība apkaimes kopienā ir svarīga, ja jau tās aktivitātes tiek atbalstītas un tām tic pat svešinieki.
Savukārt Mārupes novada Jaunburtnieku apkaimes pārstāvis atlases intervijā atzina, ka īpaši nozīmīga ir programmas piedāvātā piekļuve jaunām metodēm, pieredzei un iespējām, kā attīstīt savu darbu apkaimē: “Nevajag izgudrot riteni no jauna. Programma “Drošas kopienas” ir kā ritenis, kurš jau ir izgudrots – lec virsū un brauc!”.
“Vai tev jau zied?” – kopīgi iedēstīta piederības sajūta
Latgalē interviju process izgaismoja programmas pievienoto vērtību reģionālo NVO atbalsta centru sadarbībai ar sabiedrību. Kā stāsta Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators Oskars Zuģickis: “Programmai Latgalē bija pieteikušās gan biedrības un kopienas, gan arī tematiskās iedzīvotāju interešu grupas. Lai gan šajā programmā ģeogrāfiskā piederība ir būtisks priekšnosacījums dalībai, saziņā ar kopienām gan ieguvām vērtīgu informāciju par Latgales plānošanas reģionā esošo kopienu aktivitāti, gan iepazinām daudzus mums iepriekš mazāk zināmus aktīvistus. Ir gandarījums par kopienu prieka un cerību pilniem zvaniem par iekļūšanu programmā.” Viena no dalībai programmā Latgalē apstiprinātajām kopienām – Dubuļu kopiena no Rēzeknes novada – izceļ mazo, simbolisko notikumu spēku, kas palīdz stiprināt piederības sajūtu: “Pēc programmas atklāšanas pasākuma iedvesmota devos mājās, un, tiekoties ar savu kopienu, stādījām narcises. Uz katra stādu podiņa uzrakstījām, kas mūsuprāt ir kopiena. Katrs aizgāja mājās ar savu podiņu, un pēc kāda laika tajos sāka ziedēt narcises. Vēlāk, satiekoties, viens otram jautājām: “Vai tev jau zied?” Tieši šādi mazi, šķietami vienkārši pārsteigumi patiesībā ir ļoti svarīgi.”
Rezumējot pirmo atlases procesa noslēgšanos, programmas “Drošas kopienas” vadītāja Inese Puriņa atzīst, ka lielākais gandarījums ir apziņa, ka programmas veidošanā izdarītās izvēles ir bijušas pareizas un atbilstošas šodienas sabiedrības vajadzībām: “Patīkami apzināties, ka lielākajai daļai dalībnieku galvenā motivācija dalībai programmā ir saistīta ar iespēju gūt zināšanas, kontaktus un pieredzi, un mazāk ar iespēju saņemt finansiālo atbalstu. Tas apliecina, cik svarīgi ir iedvesmot un atbalstīt cilvēkus savstarpējo attiecību veidošanā savā dzīvesvietas apkaimē, un tas ir vienlīdz būtiski gan lielpilsētās, gan mazpilsētās un lauku teritorijās.”
Šo sajūtu – kopā radīt, augt un priecāties par mazām, bet nozīmīgām pārmaiņām – programmas īstenotāji vēl visām kopienām: gan tām, kuras dalību programmā sāks jau šopavasar, gan tām, kuras programmas komanda gaidīs pievienojamies nākamajās atlases kārtās. Tuvākā – no 2026. gada 21. septembra līdz 21. oktobrim.
Programma “Drošas kopienas” Latvijā darbosies no 2026. līdz 2029. gadam, un to īsteno Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar reģionālajiem partneriem – Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Programma ir daļa no projekta “Sabiedrības noturības stiprināšana un kopienu pašorganizēšanās veicināšana”, kuru līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas valsts.
