DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
28. februārī, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

VNĪ sāk pilotprojektu ilgtspējas vadlīniju ieviešanā publisko ēku būvniecībā

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā sākta projekta izstrāde vēsturiskās ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, pārbūvei un pielāgošanai Ģenerālprokuratūras vajadzībām 3D būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) vidē. Projekts tiek īstenots saskaņā ar uzņēmumā izstrādātajiem ilgtspējas pamatprincipiem – papildus esošajām normatīvo aktu prasībām VNĪ projektētājiem izvirzījusi ilgtspējas prasības, kuru ieviešana samazinās ēkas pilna dzīves cikla izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi,” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.   

Saskaņā ar Eiropas zaļā kursa rīcības plānā norādīto informāciju ēku būvniecība un ekspluatācija izmanto 40 % no kopējās patērētās enerģijas. Vadlīniju izstrādē VNĪ ņēmusi vērā starptautisko praksi. Saskaņā ar VNĪ izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro tādas prasības kā atkārtoti izmantojamu konstrukciju un būvniecības materiālu izvēle, ergonomiskas prasības darba vietas mēbelēm un materiāliem, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, enerģijas ieguve no atjaunojamajiem energoresursiem, telpu klimata regulācija, zaļais transports, ūdens patēriņa mazināšana un citas. Projekts nosaka projektētājiem veikt ēku dzīves cikla izmaksu aprēķinu (LCC) un dzīves cikla aprēķinu ietekmei uz vidi (LCA), tādā veidā sniedzot izpratni par projektā iekļauto risinājumu ilgtermiņa ieguvumiem un ietekmi uz vidi.  

“Plāns ilgtspējas principu ieviešanai VNĪ attīstības projektos izstrādāts ar mērķi nodrošināt resursu efektīvāku izmantošanu, samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī veicināt inovācijas. Kalpaka iela 6, Rīgā, ir pirmā publiskā ēka, kuras atjaunošanā ņemsim vērā jaunās prasības. VNĪ ilgtspējas kursu uzsāka pirms diviem gadiem ar būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) pilotprojektu Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, kas arī ir Ģenerālprokuratūras ēka. Šobrīd strādājam jau ar 17 BIM projektiem. Projekta izstrāde 3D BIM vidē ļauj vēsturisko ēku pārbūves izaicinājumus pārvarēt ātrāk un efektīvāk, taupot laiku un finanšu resursus, vienlaikus BIM modeļi tiek izmantoti, lai nolasītu nepieciešamo informāciju par ēkas ietekmi uz vidi, veiktu energoefektivitātes, apgaismojuma, gaisa kvalitātes, akustikas u. c. aprēķinus,” norāda R. Griškevičs.

Ģenerālprokuratūras ēkai ir nepieciešama eklektisma stilistikā veidotās fasādes atjaunošana, kopējā tehniskā un vizuālā stāvokļa uzlabošana, vienlaikus pielāgojot telpas mūsdienu vajadzībām, kā arī ievērojami restaurācijas darbi, saglabājot ēkas arhitektoniski un mākslinieciski vērtīgo kultūras mantojumu saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm.

Par Ģenerālprokuratūras ēkas projekta izstrādi ar PS “JaunRīga un LDU” noslēgts līgums par būvprojekta izstrādi 3D BIM vidē, autoruzraudzības veikšanu un BIM aktualizēšanu būvdarbu gaitā, līgumcena – 759 000 eiro bez PVN. Projektēšanas darbi izpildītājam jāveic 16 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža, atbilstoši Ministru kabineta (MK) 28.09.2021 rīkojumā Nr. 686 ēkas pārbūves darbus plānots pabeigt līdz 2025. gada vasarai. Pārbūves darbu veikšanai nepieciešamie līdzekļi tiks piešķirti no valsts budžeta. Būvprojekta izstrādes izdevumu segšanai saskaņā ar MK 03.11.2021 rīkojumu Nr. 783 VNĪ novirzīs ieņēmumus no uzņēmuma 2020. gada peļņas.                                                               

Ģenerālprokuratūras ēka Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, celta pēc arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa 1881. gada projekta kā īres nams, kurā atradušies grezni dzīvokļi. Ēkas projektu pasūtīja Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (Ludwig Wilhelm Kerkovius), kurš savā laikā bija nozīmīga personība –  tirgotājs, Lielās ģildes vecākais, aktīvi iesaistījies Rīgas politiskajā dzīvē – 1873. gadā ievēlēts par Rīgas rātes locekli, 1874. gadā – par rātskungu, no 1890. līdz 1901. gadam bijis Rīgas pilsētas galva.  

Īres nams 20. gadsimta 20. gados nonāca Latvijas valsts īpašumā, tika pielāgots administratīvas ēkas vajadzībām. Namu lietoja Zemkopības ministrija, Centrālā zemes ierīcības komiteja un Zemkopības ministrijas dibinātais Meža departamenta muzejs. Pēc J. Lūša un tēlnieka R. Feldberga projekta Zemkopības ministrijas vajadzībām 1938. gadā tika veikta iekštelpu pārbūve 2. stāva līmenī, agrākajā sēžu zālē izveidojot ministra kabinetu un sekretāra telpas. Pēc Otrā pasaules kara un Latvijas okupācijas, iekļaujot to Padomju Savienības sastāvā, nams turpināja funkcionēt kā administratīvā ēka, kuras īpašnieks norādīts Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrija. 1992. gada 26. februārī sastādītajā namīpašuma kartītē kā ēkas lietotājs norādīta Latvijas Republikas Prokuratūra, Latvijas Republikas Civilās aizsardzības operatīvais centrs, Iekšlietu ministrijas poliklīnika un Aizsardzības ministrijas nodaļa. Līdz šai dienai ēku turpina izmantot Prokuratūras vajadzībām. Kopš 2009. gada ēkas īpašnieks ir Finanšu ministrija un to pārvalda VNĪ.  

Ēkas pārbūve ir turpinājums Prokuratūras telpu atjaunošanai un centralizācijai. VNĪ 2020. gada rudenī nodeva lietošanai atjaunoto Prokuratūras vajadzībām pielāgoto bijušo policijas namu Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, kur no 2021. gada sākuma vienuviet mājo deviņas iestādes struktūrvienības, kuras iepriekš atradās piecās dažādās adresēs Rīgā.  Pērn viens no Prokuratūras atbrīvotajiem īpašumiem Dzirnavu ielā 113, Rīgā, pārdots izsolē, ļaujot iegūtos līdzekļus novirzīt valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā. 2019. gadā VNĪ vadībā pabeigta ēka divu Prokuratūras struktūrvienību vajadzībām Kalnciema ielā 14, Rīgā.  

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU