Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsver, ka “sadarbība šādā formātā starp Satiksmes un Iekšlietu ministrijas institūcijām ir ļoti būtiska, tāpat svarīgi iesaistīt pilsētu pašvaldības ceļu satiksmes negadījumu statistikas analīzē un lēmumu pieņemšanā par satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem. Tikai tā, visām pusēm sadarbojoties un strādājot kopīgi vienam mērķim, ir iespējams uzlabot ceļu satiksmes drošību gan uz valsts autoceļiem, gan apdzīvotās vietās, lai īstenotu Latvijas apņemšanos tuvākajos desmit gados būtiski samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto personu skaitu.”
To paredz deklarācija “ANO desmitgades rīcības plāns ceļu satiksmes drošībai 2021. – 2030. gadam.” Deklarācijā dalībvalstis tiek aicinātas turpināt darbību visos ceļu satiksmes drošības jautājumos, tostarp attiecībā uz Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 3.6. – “uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un ievainoto skaitu pasaulē.”
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis informēja par ceļu satiksmes drošības statistiku, norādot, ka 2021. gadā negadījumu skaits – kopumā uz ceļiem un pilsētās - ir pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, arī bojāgājušo skaits ir palielinājies un sasniedzis 146 (2020. gadā - 140). CSDP sēdes dalībnieki atbalstīja nepieciešamību palielināt atbildību par braukšanu dzērumā. Tāpat sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka līdz ar elektroskrejriteņu skaita pieaugumu ir nepieciešams vairāk skaidrot par elektroskrejriteņu drošu iekļaušanos satiksmē, tostarp, respektējot gājējus.
VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis ziņoja par ceļu satiksmes drošību no infrastruktūras viedokļa. Lazdovskis norādīja, ka 2021. gadā negadījumu skaits uz valsts ceļiem ir nedaudz samazinājies - 92 (2020. gadā 96). Analizējot negadījumu iemeslus, 17 gadījumos tika identificēta infrastruktūras ietekme. LVC pārstāvis uzsvēra un uzskatāmi parādīja arī vairākus piemērus, ka atsevišķos gadījumos labus ceļus satiksmes dalībnieki bezatbildīgi mēdz arī izmantot kā iespēju pārbaudīt savu automašīnu tehniskās iespējas. Pērn ceļu satiksmes negadījumi biežāk ir notikuši uz ceļiem ar salīdzinoši mazāku satiksmes intensitāti vasarā un dienas gaišajā laikā, kas norāda uz tiešu saistību ar ātrumu pārsniegšanu. LVC kā būtisku iemeslu negadījumu skaitam atzīst arī cilvēku savstarpējo attieksmi vienam pret otru, kā arī ātruma pārsniegšanu un retāk arī sēšanos pie automašīnas stūres alkohola reibumā.
Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis CSDP sēdes dalībniekus iepazīstināja ar ceļu satiksmes drošības situāciju Rīgā – izaicinājumiem, turpmākajiem rīcības virzieniem un nepieciešamo finansiālo atbalstu satiksmes drošības uzlabošanai Rīgā.r
VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” valdes loceklis Aivars Aksenoks informēja par ceļu satiksmes drošības būtisko veiktspējas indikatoru statistikas datu ievākšanas projekta rezultātiem. Projektā apkopotie dati dod iespēju labāk izprast un izvērtēt riskus, kuru dēļ iet bojā cilvēki. Projekta gaitā tika veikti vairāk nekā 37 000 novērojumi, lai iegūtu informāciju par drošības jostu, drošības aizsargķiveru pareizu izmantošanu un autovadītāju mobilo ierīču lietošanu pie stūres satiksmes gaitā. Pētījuma rezultāti liecina, ka aizsargķiveres, braucot ārpus pilsētas robežām, motobraucēju un mopēdistu lietotāju vidū tiek izmantotas gandrīz vienmēr, taču pilsētās novēroto elektroskrejriteņu vadītāju, tai skaitā bērnu aizsargķiveru lietošana, ir katastrofāli zema. Pētījumā iegūtie novērojumi norāda, ka 8-10% autobraucēju nelieto drošības jostas. Pētījums rāda, ka kopumā tikai 62% autovadītāju, pārvadājot bērnus, lieto bērnu sēdeklīšus. Savukārt apmēram 9% autovadītāju lieto mobilās ierīces, braucot pie stūres. Pētījums norāda, ka tikai 29% ārpus pilsētas un 41% pilsētā vieglo automašīnu vadītāji ievēro atļauto braukšanas ātrumu. Sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka šie dati parāda, cik bezatbildīgi izturamies pret savu un citu drošību.
CSDP padome šogad atbalstīja gan informatīvās kampaņas, gan pasākumus ceļu satiksmes negadījumu novēršanai un profilaksei 2022. gadā – kopumā 34 pasākumus, kuru kopējā summa ir 1,9 miljonie eiro.
Padomes sēdi vadīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un iekšlietu ministre Marija Golubeva. Diskusijā piedalījās Satiksmes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, CSDD, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, Valsts policijas pārstāvji, kā arī citi sadarbības partneri un nevalstiskās organizācijas.
Papildu informācija: Ceļu satiksmes drošības padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 11.jūnija noteikumiem Nr.245 “Ceļu satiksmes drošības padomes nolikums”.
