Šīs izmaiņas nodrošinās būtisku atbalstu tiesībaizsardzības iestādēm cīņā ar noziedzību, veicinās ātrāku un efektīvāku noziegumu atklāšanu un noziedzīgo grupu atmaskošanu, attīstīs noziedzības un tās radīto draudu kontroles iespējas. Saistībā ar efektīvāku informācijas apmaiņu, Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Ģenerālprokuratūrai un Valsts ieņēmumu dienestam samazināsies administratīvais slogs. Noteikumi stāsies spēkā 2022.gada 1.februārī.
Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa īstenošanas pirmajā posmā piekļuve šai informācijai būs Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Ģenerālprokuratūras un Valsts ieņēmumu dienesta nodarbinātajiem.
Sistēmas pārzinis un turētājs būs Valsts policija un paredzēts, ka sistēmas funkcionalitāte nodrošinās automatizētu datu apmaiņu ar Fizisko personu reģistra informācijas sistēmu, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu, Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācijas sistēmu, Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu, Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu un pieslēguma punktiem, kā arī izstrādātājām Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa atbalsta sistēmām.
Sistēmā tai skaitā tiks apstrādāta arī informācija ar statusu “informācija dienesta vajadzībām” un informācija ar valsts noslēpuma slepenības pakāpi “slepeni”. Apakšsistēmās integrētais tehniskais risinājums nodrošinās informācijas analīzi. Tāpat noteikumi nosaka arī KAIS iekļautās informācijas glabāšanas termiņus.
Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas noteikumi nosaka sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu, informācijas iekļaušanas un dzēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve sistēmā iekļautajai informācijai.
Lai gan arī līdz šim tika nodrošināta kriminālizlūkošanas informācijas aprite, tā nebija centralizēta un netika izmantoti efektīvākie elektroniskie risinājumi, kas radīja lieku administratīvo slogu.
