Latvijas kooperatīvu vadītāju pirmā pieturvieta Lietuvā bija graudu audzētāju kooperatīvs “Joniškis aruodai”, kurš ir viens no lielākajiem graudu nozares kooperatīviem Lietuvā. Interesanti, ka kooperatīva vadība komunikācijā ar biedriem izmanto tematisko grupu metodi: periodiski tiek veidotas diskusijas par aktuālām tēmām darba grupās līdz 20 cilvēkiem. Šī metode palīdz informēt biedrus par aktualitātēm kooperācijā, kā arī sniedz atgriezenisko saiti ne tikai no aktīvākajiem biedriem, bet arī tiem pārstāvjiem, kuru iesaiste diskusijās ir retāka.
Kā nākamais tika apmeklēts piena ražotāju kooperatīvs “Pienas LT” – lielākais piena produktu ražošanas un pārstrādes kooperatīvs Lietuvā. Savu saražoto produkciju kooperatīvs izplata ar zīmolu “Balt Milk”. Kooperatīva šā brīža mērķis un izaicinājums ir pāreja uz zaļāku saimniekošanu – kooperatīvs piena pārstrādes rūpnīcā izmanto dabai draudzīgākus enerģijas avotus, kā arī optimizē rūpnīcas darbību, lai samazinātu izmantotās enerģijas patēriņu. sniedza savu redzējumu par piena nozares nākotnes attīstību, kas ir balstīta uz ražotāju apvienošanos pārstrādes rūpnīcas izveidē. Atiecībā uz nākotnes perspektīvām, kooperatīva “Pienas LT” vadība norādīja, ka pat apvienojoties visiem Latvijas un piena ražotājiem, kooperatīvs neveidotu nozīmīgu ietekmi tirgū, kāda tā ir Polijas un Vācijas kooperatīviem, kuriem pieder sava pārstrāde.
Lietuvas mājražotāju kooperatīvs “Lietuviško ūkio kokybė” darbojas jau 13 gadus un pa šo laiku nostiprinājis ļoti labu sadarbību gan ar pašvaldību, gan ar valsts līmeņa institūcijām, kas palīdz daudz operatīvāk organizēt mobilos mājražotāju tirdziņus. Šā kooperatīva galvenais mērķis ir saglabāt nacionālo mantojumu un atbalstīt lauku iedzīvotāju saražotās produkcijas sistēmisku realizāciju. Kopš 2011.gada mājražotāju kooperatīvam ir izveidota sadarbība ar lielveikalu ķēdi “Maxima”, kas 18 lielākajos veikalos visā valstī ir izvietojis mājražotāju kooperatīvu stendus. Te jāpiebilst, ka ne kooperatīva, ne arī veikala “Maxima” pārstāvji pie jau sasniegtā apstāties negrasās, jo abpusējs mērķis turpmāko gadu laikā ir izvietot mājražotāju stendus vēl 12 lielveikalos, kopumā nodrošinot mājražotāju produkcijas pieejamību 30 lielākajos veikalos “Maxima”. Turklāt kooperatīvam ir arī pieci savi firmas veikaliņi.
Savukārt, otrajā apmācību dienā Lietuvā Latvijas pārstāvji viesojās Lietuvas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā “Kooperacijos kelias”. Lietuvas un Latvijas kolēģi diskusijā izteica bažas par jauno “zaļo kursu” un ar to saistītām papildus prasībām – lauksaimniecisko darbību ierobežojumiem. Lai gan tie ir nelieli, tomēr tie prasīs pašu lauksaimnieku līdzekļus, samazinot iespējas attīstīties un uzturēt esošo lauksaimniecisko darbību. Lai arī lauksaimnieki apzinās, ka ierobežojumi “zaļā kursa” ietvaros sniegs ieguvumus sabiedrībai, tomēr vienlaikus tie atņems resursus esošajiem lauksaimnieku ražošanas procesiem.
Praktisko apmācību vizīte Lietuvā tika noslēgta liellopu audzētāju kooperatīvā „Baltic Cattle”. Interesanti, ka kooperatīvam ir tikai četri biedri, kas nav lauku saimniecības, bet lielas organizācijas, par kuru biedriem kļuvuši ļoti daudzi Lietuvas lauksaimnieki. Savus pakalpojumus kooperatīvs nodrošina arī Latvijas lauksaimniekiem un cieša sadarbība ir izveidojusies ar Polijas lauksaimniekiem. Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem kooperatīvs uzskata arvien pieaugošās dzīvnieku labturības prasības, kas skar tieši pārvadāšanas procesu.
Mācības Latvijas kooperatīvu vadītājiem Lietuvā organizēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mūžizglītības centru Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam, apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros, LAD Līguma Nr. LAD131118/P44 mācību kursa “Latvijas un citu valstu kooperatīvu formas, iespējas un pieredze” ietvaros.
