DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. novembrī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība

Norit darbi gan pie pastāvīgās, gan pagaidu robežas infrastruktūras izbūves uz austrumu robežas

30. novembrī Ministru kabinets pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu, kurā apkopota aktuālā informācija par pagaidu robežas izbūvi uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kā arī pastāvīgās infrastruktūras izbūvi un austrumu robežas.

Pagaidu žogu uz robežas ar Baltkrieviju sāka būvēt šī gada 6. oktobrī un pabeidza 24. novembrī 37 km garumā. Darbs vienlaicīgi veikts Valsts robežsardzes norādītajos posmos, kur pastāv augstākie nelikumīgas valsts ārējās robežas šķērsošanas riski – Robežnieku, Šķaunes, Silenes, Kaplavas un Piedrujas robežas apsardzības nodaļu teritorijās.

 Šobrīd Valsts robežsardze ir ierosinājusi stiprināt papildu posmu 22,8 km garumā.

Pastāvīgās infrastruktūras ātrākai izbūvei gar Latvijas un Baltkrievijas valsts robežu un Latvijas un Krievijas Federācijas valsts robežu Iekšlietu ministrija izstrādāja speciālu Ārējās sauszemes robežas izbūves likumu, kas stājās spēkā 2021. gada 14. novembrī. Tāpat VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzdots organizēt un nodrošināt valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, un ir izveidota Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja.

Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas joslas pastāvīgai infrastruktūras izveidei un iekārtošanai ir uzbūvēti 4 tilti, vēl jāizbūvē valsts robežas josla 172,9 km garumā, tai skaitā pastāvīgais žogs 134 km garumā.  Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar Valsts robežsardzi definējusi izstrādei nepieciešamās lietotāja prasības, savukārt VNĪ ir izstrādājuši tehniskās specifikācijas būvprojekta realizācijai pēc “projektē un būvē” būvniecības veida. Tāpat VNĪ noslēguši līgumu ar Latvijas valsts mežzinātnes institūtu “Silava” par dzīvnieku pārvietošanās ceļu kartes sagatavošanu, kas ir būtisks priekšnoteikums būvprojekta izstrādei.

Latvijas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas infrastruktūras izveidei un iekārtošanai ir izbūvēti 230 km, tai skaitā uzbūvēts pastāvīgais žogs 95,2 km garumā un izbūvēti 4 iekaramie tilti. Neizbūvēti ir aptuveni 53,6 km. Objekts nav nodots ekspluatācijā. Tiks veikta ekspertīze par izbūvēto darbu atbilstību būvprojektam, normatīvo aktu prasībām un saistošajiem standartiem, kā arī neizbūvēto darbu apjomiem atbilstoši būvprojektam.

Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, NVA turpina darbu pie zemes vienību kadastrālās uzmērīšanas, atsavināšanas un īpašumtiesību sakārtošanas.

Valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves nodrošināšanai 2021. gadā plānots finansējums 899 579 eiro, 2022. gadā - 16 923 461 eiro, 2023. gadā - 19 801 070 eiro un 2024. gadā - 6 584 479 eiro apmērā.

Līdz ko tiks pabeigta valsts robežas iekārtošana, katru gadu līdz 1. decembrim Iekšlietu ministrija sniegs Saeimai detalizētu ziņojumu par valsts robežas iekārtošanas gaitu, izlietotajiem finanšu līdzekļiem un atsavinātajiem koksnes resursiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU