Likumprojekts paredz noteikt līdz 30 metrus platu aizsargjoslu gar valsts robežas joslu un patrulēšanas joslu. Tajā tiks ieviesti papildu aprobežojumi, lai nodrošinātu robežapsardzības infrastruktūras drošu ekspluatāciju un attīstību.
Plānots, ka aizsargjoslā:
- saimnieciskā darbība un būvniecība būs iespējama pēc saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju;
- tiks noteikta kārtība potenciāli apdraudošu koku savlaicīgai ciršanai;
- nekustamo īpašumu atsavināšanai būs nepieciešama Aizsardzības ministrijas piekrišana.
Vienlaikus likumprojekts paredz elastīgu pieeju aizsargjoslas uzturēšanai – to varēs veikt gan valsts, gan, savstarpēji vienojoties, zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Nocirstā koksne paliks zemes īpašnieka īpašumā.
Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā nacionālās drošības intereses. Tas paredz samērīgus īpašuma tiesību ierobežojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un efektīvu robežapsardzības sistēmas darbību.
Klimata pārmaiņu ietekmē pēdējos gados pieaug vētru un sniega radītu bojājumu skaits, kas būtiski ietekmē robežžoga un citu inženierbūvju drošu darbību un ekspluatāciju. Statistika liecina, ka, piemēram, uz Latvijas–Baltkrievijas robežas 2023. gadā konstatēti 48 bojājumu gadījumi, 2024. gadā – 162, bet 2025. gadā – 36 gadījumi, ko izraisījusi koku krišana Latvijas Republikas pusē. Savukārt robežinfrastruktūras remontdarbu izmaksas uz Latvijas–Krievijas robežas pēdējos gados būtiski pieaugušas, 2025. gadā sasniedzot vairāk nekā 700 tūkstošus eiro.
Likumprojekts vēl jāizskata un jāpieņem Saeimai, lai tas stātos spēkā.
