DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
01. novembrī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Politika

Stratēģiskajā pretkorupcijas seminārā apzinām darāmos darbus un iedzīvotāju iesaisti korupcijas apkarošanā

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” 2021. gada 8. oktobrī rīkoja stratēģisko pretkorupcijas semināru, kura mērķis bija pārrunāt Delnas stratēģiskos darbības virzienus, pretkorupcijas, atklātības un pilsoniskās līdzdalības aktualitātes kopā ar Delnas biedriem, nevalstiskajām organizācijām, pilsoniski aktīvajiem iedzīvotājiem ar interesi pretkorupcijas jautājumos. 

Semināru atbalstīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) un sniedza ieskatu jaunā KNAB pretkorupcijas plāna projekta (2021-2024) rīcības virzienos un sabiedrības iespējās iesaistīties pretkorupcijas iniciatīvās. Kopā ar KNAB iezīmējām arī vairākus veidus, kā ikviens no mums var iesaistīties korupcijas apkarošanā un apzinājām līdzšinējo ziņošanas sistēmu. Secinājām, ka Latvijā ir labi veidota un izprotama ziņošana atbilstoši Trauksmes celšanas likumam, taču neskaidrības var radīt ziņošana, kas kvalificējas kā iedzīvotāja iesniegums. Līdz ar to aicinām ikvienu, kurš ir saskāries ar ziņošanu vai gluži pretēji apjucis plašajās ziņošanas iespējas, pastāstīt mums par savu pieredzi, rakstot uz e-pastu konsultacijas@delna.lv līdz 31.12.2021. (iesūtītās atbildes apkoposim un izmantosim ieteikumu sagatavošanā, tās netiks publicētas).

Ko katrs no mums var darīt, lai veicinātu Latvijas labklājību, izaugsmi un ikviena cilvēka vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajos iepirkumos, saņemt medicīnisko palīdzību, studēt, apmeklēt kultūras pasākumus un darīt daudz ko citu? Jebkuras aktīva iedzīvotāja darbības pamatā ir spēja saskatīt to, ka kaut kas nav kārtībā un atbilstoši reaģēt, kas bieži vien izpaužas kā ziņošana atbildīgajām iestādēm, nedomājot par to, vai attiecīgais gadījums klasificējas kā trauksmes celšana, sūdzība, bažas par kaut ko pretlikumīgu utt.. Sabiedrības iesaistes iespējas ir jāskata kontekstā ar 2020. gada Globāla korupcijas barometra (GKB) un Korupcijas uztveres indeksa (KUI) rezultātiem, kuri rāda drūmu ainu:

  • 81% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka korupcija valdībā ir problēma,
  • Latvijas cīņa ar korupciju stagnē pēdējos 7 gadus,
  • 63% uzskata, ka valdību vada dažas privātas intereses,
  • un tikai 13% iedzīvotāju uzskata, ka valdība ņem vērā viņu/sabiedrības viedokli lēmumu pieņemšanā.

Rūpēs par Latvijas pretkorupcijas vidi ir jāturpina darbs pie Delnas stratēģisko virzienu un KNAB pretkorupcijas plāna projektā identificēto darbu pakāpeniskas ieviešanas, jo būtiski ir radīt tādu vidi, kas mazina korupcijas riskus un sabiedrības toleranci pret korupciju un kopumā iedrošina ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (statistikas dati rāda, ka tikai 22% aptaujāto iedzīvotāju izvēlas ziņot):

  • Nepieciešams pieņemt interešu pārstāvības (lobēšanas) atklātības likumu.
  • Jānodrošina tāda publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadība, kas novērš interešu konfliktus, veicina ētiskumu un godprātību amatpersonu vidū.
  • Jāveic pētījums par līdzšinējo interešu konflikta pārvaldību, jo pastāv pārliecība, ka pašreizējais likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ir novecojis (tas ir vairākkārt grozīts) un neattaisno sevi. Balstoties uz izvērtējamu, jāveido jauna sistēma, kā turpmāk pārvaldīt amatpersonu interešu konfliktus (jauns likums).
  • Ir jāveic amatpersonu izglītošana par interešu konflikta situācijām, ētikas jautājumiem un jāveic šo normu skaidrojums. Tajā pat laikā ir jāveido vienota prakse amatpersonu statusa piemērošanā un jāizstrādā vadlīnijas iestādēm (arī vadītāju kompetences pašvaldībās). Ir jāiet vēl tālāk un jāsāk runāt par interešu konfliktiem privātajā sektorā.
  • Darbs ar veselības nozari un izglītības iestādēm, kas sagatavo jaunos medicīnas speciālistus, izglītošana ar mērķi novērst korupciju sektorā (kas ir korupcija un kādas sekas tā atstāj uz tautsaimniecību).
  • Tiesībsargājošo iestāžu stiprināšana ar mērķi veicināt ar korupciju saistīto gadījumu izmeklēšanu, apsūdzību un notiesāšanu.
  • Tehnoloģisko risinājumu un atvērto datu izmantošana korupcijas novēršanā, pārkāpumu identificēšanā un atklāšanā (piemēram, publisko iepirkumu jomā t.sk. ES fondu vadības uzraudzībā, amatpersonu deklarācijas, politisko partiju finanšu uzraudzība utt.).
  • Vienotu principu noteikšana pašvaldību pārvaldībā, lai mazinātu atšķirības starp pašvaldībām.
  • Veicināt kvalitāti iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā un veikt risku mazinošus pasākumu, kas ietver arī iepirkumu sistēmas un pašreizējā regulējuma novērtējumu.
  • Atklātība par politisko partiju biedriem.
  • Sabiedrības sadarbības modelis, izmantojot mūsdienīgas interaktīvas metodes (hakatoni, konkursi utt.).

Semināra noslēgumā, apzinājām veidus, kā ikviens, kas novērojis kādu netaisnību, prettiesisku rīcību var celt trauksmi par to un ziņot par iespējamu korupcijas gadījumu tiesībsargājošajām iestādēm, hipotētiski iztēlojāmies arī situācijas, ar kurām iedzīvotāji varētu saskarties un kāds ir ziņošanas process konkrētajā situācijā. Secinājām, ka Latvijā ir labi veidota un izprotama ziņošana atbilstoši Trauksmes celšanas likumam, taču neskaidrības var radīt ziņošana, kas kvalificējas kā iedzīvotāja iesniegums. Atbilstoši Trauksmes celšanas likumā noteiktajam trauksmes cēlējs ir fiziska persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm un šī informācija ir gūta darba vietā vai dibinot darba tiesiskās attiecības. Tas nozīmē, ka ziņošana par iespējamiem pārkāpumiem, kas ir gūti ārpus darba tiesisko attiecību ietvara ir iedzīvotāja ziņojums.

Drīzuma stāsies spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums, kas pilnveidos jau esošo kārtību publiskajā un privātajā sektorā. Līdz ar to ir jāturpina darbs pie trauksmes celšanas sistēmas pilnveidošanas un iedzīvināšanas Latvijā. Būtiski ir veidot efektīvas iekšējās kontroles sistēmas valsts, pašvaldību un privātajā sektorā. Pieredze rāda, ka fokusam ir jābūt arī uz privāto sektoru. Jāveic izglītojošs darbs, stāstot, kas ir trauksmes celšana un jāmudina cilvēki neklusēt par iespējamiem pārkāpumiem. KNAB arī informēja, ka drīzumā prezentēs jaunu rīku ziņošanai par iedzīvotāju novērotajiem iespējamajiem pārkāpumiem un trauksmes celšanai. Sistēma paredz, ka iesniedzējs līdz noteiktam posmam varēs sekot līdzi, kas notiek ar viņa iesniegumu. Paralēli norisināsies kampaņas sabiedrības izpratnes par korupciju un trauksmes celšanu veicināšanai.

Secinājām, ka ziņošana par iespējamu korupciju, krāpšanu vai par amatpersonu pārkāpumiem, kas nekvalificējas, kā trauksmes celšana nav plaši atrunāta un ziņotājam pašam ir jāspēj orientēties iespējamo atbildīgo iestāžu plašajā klāstā un jāsaprot, pie kuras iestādes vērsties ar savām bažām. Pieņemam, ka cilvēkam var nebūt skaidrības, kurai iestādei ziņot par novēroto. Vēl jo vairāk tāpēc, ka korupcijas gadījumus privātajā sektorā izmeklē Valsts policija, bet valsts sektorā – KNAB. Bet KNAB nav vienīgā iestāde, kurai ir pilnvarojums veikt izmeklēšanu. Jautājumos par publiskajiem iepirkumiem, uzvaru konkursos, ES fondu apguvi var vērsties arī Iepirkumu uzraudzības birojā, Finanšu ministrijā, arī atsevišķos gadījumos Konkurences padomē. 

Šī semināra laikā Delna pārrunāja iedzīvotāju iespējas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem dažādos sektoros un plāno izveidot ieteikumus ziņošanai. Līdz ar to aicinām ikvienu, kurš ir saskāries ar ziņošanu vai gluži pretēji apjucis plašajās ziņošanas iespējas, pastāstīt mums par savu pieredzi, rakstot uz e-pastu konsultacijas@delna.lv līdz 31.12.2021.

No korupcijas brīva vide ir vērtība, uz ko Delna aicina tiekties un sasniegt. Delna iesaka, saskaroties ar sabiedrības intereses aizskarošiem pārkāpumiem savā darba vietā vai dibinot darba tiesiskās attiecības, izvēlēties neklusēt. Neskaidrību gadījumā trauksmes cēlējus aicinām sazināties ar:

  • Delnas Trauksmes celšanas centru: zvanot uz konsultatīvo tālruni +371 2575665, rakstot e-pastu konsultacijas@delna.lv vai sūtot vēstuli uz adresi Citadeles ielā 8, Rīgā, LV-1010, Latvija.
  • Par novērotiem pārkāpumiem valsts pārvaldes iestādēs aicinām sazināties Trauksmes cēlēju kontaktpunktu Valsts kancelejā, rakstot Asnatei Sikorskai, zvanot +371 67082837, rakstot e-pastu: trauksme@mk.gov.lv.

Par citiem pārkāpumiem (valsts amatpersonu koruptīviem darījumiem un interešu konfliktu) aicinām ziņot uz KNAB uzticības tālruni 80002070 vai izmantot mobilo lietotni (ziņošana ir anonīma, vairāk informācijas www.knab.gov.lv).

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU