“Mēs vēlamies uzdot tiešu jautājumu – kā mēs varam bērnu aizsardzības jomā pieņemt jebkādus lēmumus, ja valstī netiek regulāri pētīts vardarbības līmenis un tendences? Pašlaik mums nav sistēmas, kā tiktu apkopoti un analizēti vardarbības dati no dažādām initutūcijām, un tam ir jāmainās – tikai apzinot bērnu un ģimeņu reālās vajadzības, mēs varam radīt pakalpojumus, kas viņiem patiešām palīdzētu,” skaidroja “Centrs Dardedze” valdes locekle Laila Balode.
Latvijas Universitātes pētniece Zane Linde-Ozola norādīja, ka ir ļoti liela atšķirība starp iestādēs reģistrētajiem vardarbības datiem, pētījumos ziņoto vardarbību un reālo vardarbības apjomu – tiesībsargājošajās, veselības un sociālā atbalsta iestādēs nonāk tikai neliela daļa no visiem gadījumiem - jo īpaši vardarbības pret bērnu gadījumā, bērnam esot pilnīgi atkarīgam no pieaugušā. Šobrīd dati krājas dažādu institūciju datu bāzēs un nekur “nesatiekas”, taču visobjektīvākā aina tiek iegūta tad, ja institūcijas vāc datus vienotā veidā un regulāri tiek analizēti dati no dažādiem avotiem.
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta pārstāve Ivita Krastiņa skaidroja, ka jaunās Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam paredzēs izveidot vienotu datu monitoringa sistēmu, lai turpmāk lēmumi gan par politikas prioritātēm un budžeta sadali, gan arī konkrētu pakalpojumu attīstību balstītos reālajā situācijā, ko iespējams noskaidrot, tikai regulāri apkopojot datus no dažādām institūcijām un pētījumiem.
Tā kā vardarbība pret bērnu ir sociāla problēma, kuras risināšanā ir iesaistītas vismaz piecas ministrijas, kā arī tiesībsargājošās un sociālās jomas iestādes, konferencē tika apspriesti arī jautājumi par starpinstitucionālo sadarbību valsts un pašvaldību līmenī.
“Gan attiecībā uz vardarbības prevenciju, gan arī reaģēšanu vardarbības gadījumā būtiska ir saskaņota izglītības, veselības un tiesību aizsardzības jomu sadarbība. Bērnu tiesības ir joma, kas iesniedzas ikvienā politikas nozarē, tāpēc Labklājības ministrija ir apņēmusies atjaunot Bērnu lietu sadarbības padomes darbību. Šim sadarbības formātam ir būtiska nozīme, lai jautājumi, kuru centrā ir bērns, tiktu risināti vienotā, starpsektorālā darba grupā, tādējādi ceļot kvalitātes latiņu lēmumu pieņemšanas procesā,” pavēstīja Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa.
“Bērnu tiesību nozarei ir horizontāls raksturs – šīs nozares tiesību normu piemērošanas procesā ir būtiska saskarsme ar dažādu citu nozaru normām. Praksē tas nozīmē, ka dažādu profesiju speciālistiem ir ikdienā jāsadarbojas un jāapzinās ne tikai sava loma, bet arī citu profesiju kolēģu uzdevumi šajā sistēmā. Mērķtiecīga dažādu profesiju un nozaru speciālistu sadarbība ir efektīvas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pamatā,” uzsvēra Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Kronberga.
Konferences ieraksts redzams organizācijas “Centrs Dardedze” Facebook lapā. Konferenci informatīvi atbalsta portāls “Cālis.lv”, savukārt tehnisko atbalstu nodrošināja video filmēšanas un tiešraižu kompānija “No limits”.
