Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja:
Šodien mēs apņemamies atbalstīt ebreju dzīvesvidi Eiropā visā tās daudzveidībā. Mēs vēlamies, lai ebreju dzīvesvide mūsu kopienās atkal plaukst. Tā tam vajadzētu būt. Stratēģija, ar kuru mēs šodien iepazīstinām, ir būtiska pārmaiņa veidā, kādā mēs reaģējam uz antisemītismu. Eiropa var uzplaukt tikai tad, ja tās ebreju kopienas jūtas droši un uzplaukst.
Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins papildināja:
Antisemītisms nav savienojams ar ES vērtībām un mūsu eiropeisko dzīvesziņu. Šī stratēģija – pirmā šāda veida stratēģija – ir mūsu apņemšanās apkarot antisemītismu visās tā izpausmēs un nodrošināt ebreju dzīvesvides nākotni Eiropā un ārpus tās. Mēs esam parādā tiem, kuri gāja bojā holokaustā, mēs esam parādā izdzīvojušajiem un esam parādā nākamajām paaudzēm.
Ceļā uz Eiropas Savienību, kurā nepastāv antisemītisms
Stratēģijā ir izklāstīti pasākumi, kuru mērķis ir: 1) novērst un apkarot visu veidu antisemītismu, 2) aizsargāt un atbalstīt ebreju dzīvesvidi ES un 3) izglītība, pētniecība un holokausta piemiņa. Šos pasākumus papildina ES starptautiskie centieni risināt antisemītisma problēmu visā pasaulē.
Daži no galvenajiem stratēģijas pasākumiem ir minēti turpmāk.
- Visu veidu antisemītisma novēršana un apkarošana: deviņi no desmit ebrejiem uzskata, ka antisemītisms viņu valstī ir palielinājies, un 85 % to uzskata par nopietnu problēmu. Lai risinātu šo problēmu, ka Komisija piesaistīs ES līdzekļus un atbalstīs dalībvalstis valsts stratēģiju izstrādē un īstenošanā. Komisija atbalstīs uzticamu signalizētāju un ebreju organizāciju Eiropas mēroga tīkla izveidi ar nolūku izskaust nelikumīgu naida runu tiešsaistē. Tā arī atbalstīs tādu vēstījumu izstrādi, kuru mērķis ir apkarot antisemītisku saturu tiešsaistē. Komisija sadarbosies ar nozares un IT uzņēmumiem, lai novērstu ar nacismu saistītas simbolikas, piemiņlietu un literatūras nelikumīgu izvietošanu un pārdošanu tiešsaistē.
- Ebreju dzīvesvides aizsardzība un atbalsts tai ES: 38 % ebreju ir apsvēruši iespēju emigrēt, jo, būdami ebreji, viņi ES nejūtas droši. Lai nodrošinātu, ka ebreji jūtas droši un var pilnībā piedalīties Eiropas dzīvē, Komisija nodrošinās ES finansējumu, lai labāk aizsargātu sabiedriskas vietas un lūgšanu vietas. Nākamais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus tiks publicēts 2022. gadā, un tiks darīti pieejami 24 miljoni eiro. Dalībvalstis tiek mudinātas izmantot Eiropola atbalstu terorisma apkarošanas darbībām gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Lai atbalstītu ebreju dzīvesvidi, Komisija veiks pasākumus, lai aizsargātu ebreju kultūras mantojumu un palielinātu informētību par ebreju dzīvesvidi, kultūru un tradīcijām.
- Izglītība, izpēte un holokausta piemiņa: patlaban katrs divdesmitais Eiropas iedzīvotājs nekad nav dzirdējis par holokaustu. Lai nodrošinātu, ka par to netiek aizmirsts, Komisija atbalstīs tādu vietu tīkla izveidi, kurās notika holokausts, bet par kurām ne vienmēr ir zināms, piemēram, slēpņi vai vietas, kurās tika veikta nošaušana. Komisija atbalstīs arī Jauno Eiropas vēstnieku jaunu tīklu, lai popularizētu holokausta piemiņu. Ar ES finansējumu Komisija atbalstīs Eiropas pētniecības centra izveidi mūsdienu antisemītisma un ebreju dzīvesvides izpētei sadarbībā ar dalībvalstīm un pētnieku aprindām. Lai izceltu ebreju kultūras mantojumu, Komisija aicinās pilsētas, kuras piesakās uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, pievērsties savu minoritāšu vēsturei, tostarp ebreju kopienas vēsturei.
ES izmantos visus pieejamos instrumentus, lai aicinātu partnervalstis apkarot antisemītismu ES kaimiņvalstīs un ārpus tām, t. sk. sadarbojoties ar starptautiskām organizācijām. Tas nodrošinās, ka ES ārējie līdzekļi netiks nepareizi piešķirti darbībām, kas kūda uz naidu un vardarbību, tai skaitā pret ebrejiem. ES stiprinās ES un Izraēlas sadarbību cīņā pret antisemītismu un veicinās ebreju kultūras mantojuma atdzīvināšanu visā pasaulē.
Nākamie soļi
Stratēģija tiks īstenota laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi atbalstīt stratēģijas īstenošanu un 2024. un 2029. gadā publicēs visaptverošus īstenošanas ziņojumus. Dalībvalstis jau ir apņēmušās novērst un apkarot visu veidu antisemītismu, izmantojot jaunas valstu stratēģijas vai pasākumus saskaņā ar esošajām valstu stratēģijām un/vai rīcības plāniem rasisma, ksenofobijas, radikalizācijas un vardarbīga ekstrēmisma novēršanai. Valstu stratēģijas būtu jāpieņem līdz 2022. gada beigām, un Komisija tās izvērtēs līdz 2023. gada beigām.
Konteksts
Šī stratēģija ir ES apņemšanās veidot ebreju dzīvesvides nākotni Eiropā un ārpus tās. Tā iezīmē Komisijas politisko apņemšanos izveidot tādu Eiropas Savienību, kurā nav antisemītisma un jebkāda veida diskriminācija un kurā ir atvērta, iekļaujoša un līdztiesīga sabiedrība.
Pēc Pamattiesību kolokvija par antisemītismu un naidu pret musulmaņiem 2015. gadā Komisija iecēla savu pirmo par antisemītisma apkarošanu un ebreju dzīvesvides atbalstu atbildīgo koordinatoru. 2017. gada jūnijā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par antisemītisma apkarošanu. 2018. gada decembrī Padome pieņēma Deklarāciju par antisemītisma apkarošanu. 2019. gada decembrī cīņa pret antisemītismu kļuva par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka jautājumos par mūsu eiropeiskās dzīvesziņas veicināšanu portfeļa daļu, norādot uz nodomu šo jautājumu risināt kā transversālu prioritāti. 2020. gada decembrī Padome pieņēma vēl vienu deklarāciju, kas vērsta uz antisemītisma apkarošanas integrēšanu visās politikas jomās.
Daudzas no politikas jomām, kas saistītas ar antisemītisma apkarošanu, galvenokārt ir valstu kompetencē. Tomēr ES ir svarīga loma politikas norādījumu sniegšanā, dalībvalstu darbību koordinēšanā, īstenošanas un progresa uzraudzībā, atbalsta sniegšanā ar ES fondu starpniecību un dalībvalstu vidū īstenotas labas prakses apmaiņas veicināšanā. Šajā nolūkā Komisija pārveidos pašreizējo ad hoc Antisemītisma apkarošanas darba grupu par pastāvīgu struktūru, kas apvienos dalībvalstis un ebreju kopienas.
