DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. septembrī, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Plāno piešķirt tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju par valsts līdzekļiem vardarbībā cietušajiem ar termiņuzturēšanās atļauju

Saeima ceturtdien, 16.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts piešķirt tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, kuras Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju.

Tāpat plānots, ka šādas tiesības būs vardarbībā cietušajiem trešās valsts valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kuriem nav likumīga pamata uzturēties Latvijā un kuri ir aizturēti (līdz izraidīšanas vai izceļošanas brīdim) vai kuriem ir piemērots aizturēšanai alternatīvs līdzeklis. Tāpat plānots, ka tas attieksies uz tiem ārzemniekiem, kuru atgriešanas lēmuma darbība ir apturēta vai kuriem ir noteikts laika posms brīvprātīgai izceļošanai.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Labklājības ministrijā, ārkārtējās situācija laikā konstatēts, ka var izveidoties situācija, kurā noteiktas personu grupas, kurām nav iespēju pašām finansēt pakalpojumus, nevar saņemt valsts atbalstu vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju vardarbībā cietušiem bērniem, kuri ir atzīti par patvēruma meklētājiem ar īpašām uzņemšanas vajadzībām. Ar grozījumiem plānots likumu papildināt, nosakot, ka šādas tiesības būs arī tiem bērniem, kuri atzīti par mazāk aizsargātajām personām izraidīšanas procedūrā.

Ar likuma grozījumiem plānots arī paredzēt iespēju pašvaldībām piešķirt sociālos pakalpojumus tām personām, kurām objektīvu apstākļu dēļ nav deklarētās dzīvesvietas.
       
Tāpat ar likuma grozījumiem plānots risināt arī jautājumu, kas saistīts ar neviennozīmīgo sociālo pakalpojumu sniedzēju attieksmi pret ierobežojumiem ārkārtējās situācijas laikā, kas var apdraudēt klientu aprūpi, veselību un dzīvību, piemēram, nesadarbošanās ar veselības nozares speciālistiem Covid-19 testu veikšanā, neskaidra atbildība un operatīvas rīcības trūkums saslimšanas konstatēšanas gadījumā institūcijā, teikts likumprojekta anotācijā. Plānots noteikt, ka katastrofas un ārkārtējās situācijas gadījumā sociālo pakalpojumu sniedzējam būs pienākums ievērot attiecīgās pašvaldības un valsts institūciju prasības, norādījumus, vadlīnijas un veikt pasākumus apdraudējuma un klientu drošības risku mazināšanai.

Lai likums stātos spēkā, tas Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.  

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU