Ziņojums liecina, ka iniciatīva kopumā joprojām ir derīgs rīcībpolitikas instruments, kas ES, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām dod iespēju pretdarboties apputeksnētāju iznīkšanai. Līdz 2020. gada beigām ir īstenotas vairāk nekā 30 darbības, kas palīdz īstenot šādas trīs prioritātes: uzlabot zināšanas par apputeksnētāju iznīkšanu; novērst apputeksnētāju iznīkšanas cēloņus; iznīkšanas apturē iesaistīt sabiedrību un veicināt šim mērķim veltītu sadarbību. Cita starpā Komisija izveidoja “Apputeksnētāju parku” — interaktīvu digitālu rīku, kura uzdevums ir vairot informētību par to, cik bīstama ir apputeksnētāju iznīkšana, un moblizēt globālu rīcību šīs problēmas risināšanai. “Apputeksnētāju parks” ir virtuālālajā realitātē modelēts 2050. gads pasaulē, kur apputeksnētājkukaiņi ir gandrīz izzuduši. Daudzveidīgie vietēja, reģionāla, nacionāla un ES līmeņa pasākumi liecināja, ka sabiedrība šo problēmu apzinās un ir gatava rīkoties.
ES Apputeksnētāju iniciatīvā ir izstrādāta ES mēroga shēma, kas paredzēta apputeksnētājsugu monitoringam un kā uzdevums ir iemantot labāku izpratni par šo sugu populāciju statusu un to iznīkšanas cēloņiem. Tā drīz tiks uz vietas ieviesta visā Eiropas Savienībā. Komisija ir izveidojusi arī tieši apputeksnētājiem veltītas informācijas sistēmu un sākusi īpaši pielāgotas pētniecības iniciatīvas.
Tomēr vairāk būs jācenšas novērst tieši dzīvotņu izzušanu lauksaimniecības ainavās un pesticīdu ietekmi. ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, ES stratēģijā “No lauka līdz galdam” un ES Nulles piesārņojuma rīcības plānā šo problēmu risināšanai ir izvirzīti tādi konkrēti mērķi kā paplašināt aizsargājamās teritorijas un atjaunot ekosistēmas, atbalstīt bioloģisko lauksaimniecību, lauksaimniecības zemēs atjaunot daudzveidības ziņā augstvērtīgus ainavas elementus, kā arī būtiski samazināt pesticīdu un citu apputeksnētājiem kaitīgu vides piesārņotāju izmantošanu. Jaunā ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām un stingrāki mērķi attiecībā uz klimatneitralitāti palīdzēs mazināt klimata pārmaiņu ietekmi uz apputeksnētājiem.
Kolēģijas locekļu izteikumi
Par vidi, okeāniem un zivsaimniecību atbildīgais Komisijas loceklis Virgīnijs Sinkēvičs: “Kukaiņi, kas apputeksnē kultūraugus un savvaļas augus, satraucoši rūk skaitā; tas apdraud nodrošinātību ar pārtiku, kā arī mūsu un visas dabas izdzīvošanu. Eiropas Savienība ir ieviesusi īpašus rīcībpolitiskus instrumentus pret šo iznīkšanu, mobilizējusi starpnozaru rīcību un guvusi būtiskus panākumus apputeksnētāju monitoringā. Šodienas ziņojums liecina, ka mums nepārprotami vairāk jāapkaro šīs straujās iznīkšanas dzinējspēki. Izšķirīgi svarīgi būs apputeksnētāju saglabāšanu vēl vairāk ievirzīt kopējās lauksaimniecības politikas un pesticīdu tiesiskā regulējuma pamatstraumē.”
Veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu: “Eiropas apputeksnētāju aizsardzība būs svarīgs Eiropas zaļā kursa mērķis; tā palīdzēs sasniegt stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķus, tai skaitā mērķi par 50 % samazināt ķīmisko pesticīdu lietošanu un risku. Apstiprinot augu aizsardzības darbīgās vielas vai tās izņemot no tirgus, mēs vienmēr ņemam vērā to, cik svarīgi ir augstā līmenī aizsargāt bites un citus apputeksnētājus.”
Lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis: “Lauksaimniecība un nodrošinātība ar pārtiku ir stipri atkarīgas no apputeksnētājiem, un to satraucošajai iznīkšanai nedrīkst nepievērst uzmanību. Kā uzsvērts šodienas ziņojumā, ir jāpastiprina pret biotopu izzušanu lauksaimniecības ainavās un pesticīdu ietekmi vērstie centieni. Izvirzot vērienīgākus mērķus attiecībā uz vidi un klimatu, to lielā mērā palīdzēs īstenot nākamā kopējā lauksaimniecības politika, kas ir pieskaņota Zaļā kursa mērķiem. Piemēram, lai saņemtu finansējumu, lauksaimniekiem daļa lauksaimniecības zemes būs jāatvēl biodaudzveidībai. Turklāt viena no pētniecības un inovācijas prioritātēm ir rast alternatīvas pesticīdu izmantošanai.”
Nākamie soļi
2021. gada otrajā pusē Komisija sāks apspriešanās, kurās apkopos viedokļus un daudzpusīgākus pierādījumus no ekspertiem, ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem: mērķis būs iniciatīvu iespējami uzlabot un apzināt turpmākus pasākumus tās ilglaika mērķu īstenošanai. Komisija ņems vērā saņemtās atsauksmes un apsvērs, kādā mērā pārskatīt ES Apputeksnētāju iniciatīvu.
Konteksts
2018. gada jūnijā pieņemtajā ES Apputeksnētāju iniciatīvā ir izklāstīti stratēģiskie mērķi un virkne darbību, kas ES un tās dalībvalstīm jāīsteno, lai novērstu apputeksnētāju iznīkšanu Eiropas Savienībā un atbalstītu globālos aizsardzības centienus.
Apputeksnētāji ir veselīgu ekosistēmu daļa. Bez apputeksnētājiem samazinātos daudzu augu sugu skaitliskums un šīs sugas līdz ar organismiem, kas no tām ir atkarīgi, galu galā izzustu; tam būtu nopietnas ekoloģiskas, sociālas un ekonomiskas sekas. Jau Eiropas Savienībā vien no piecām kultūraugu un savvaļas ziedaugu sugām vismaz četras ir daļēji atkarīgas no apputeksnēšanas, ko veic dzīvnieki.
