DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. maijā, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

2021. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 61,6 % iedzīvotāju

2021. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 853,2 tūkstoši jeb 61,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem¹ 1. ceturksnī bija 5,0 tūkstoši. Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 3,1 procentpunktu, bet nodarbināto skaits par 48,3 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 2,2 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 32,3 tūkstošiem.

Nodarbinātības līmenis pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

1. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 7,2 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 65,4 % un 58,2 %). 

Nodarbinātie iedzīvotāji
(tūkstošos)

 

2021. gada 1. cet.

2020. gada

2021. gada 1. cet. izmaiņas pret 2020. gada

1. cet.

4. cet.

1. cet.

4. cet.

tūkstošos

%

tūkstošos

%

Pavisam (15–74 gadi)

853,2

901,5

885,5

-48,3

-5.4

-32,3

-3,6

vīrieši

428,5

445,9

439,7

-17,4

-3,9

-11,2

-2,5

sievietes

424,7

455,7

445,8

-31,0

-6,8

-21,1

-4,7

Jaunieši (15–24 gadi)

43,7

52,1

48,6

-8,4

-16,1

-4,9

-10,1

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

Lai gan kopš 2012. gada 3. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu² vidējo līmeni (2020. gada 4. ceturksnī ES – 59,3 %), 2021. gada 1. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 65,7 %, savukārt Lietuvā – 64,3 %.

Nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt Eurostat datubāzē: lfsq_ergaed, 2021. gada 1. ceturkšņa dati – OSP datubāzē NBL020c, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

Jauniešu nodarbinātības līmenis samazinājies par 5,0 procentpunktiem

2021. gada 1. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 25,5 %, kas ir par 5,0 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 43,7 tūkstoši jauniešu (2020. gada 1. ceturksnī – 52,1 tūkstotis).

Pamatdarbā nedēļā nostrādāja par 0,5 stundām vairāk

1. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,8 stundas, kas ir par 0,5 stundām vairāk nekā šajā periodā gadu iepriekš un iepriekšējā ceturksnī.

2021. gada 1. ceturksnī katrs desmitais (82,1 tūkstotis jeb 9,6 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 25,9 tūkstošiem jeb 2,4 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 4,8 tūkstošiem jeb 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Vidēji nedēļā nostrādāto stundu skaits pamatdarbā pēc dzimuma pa ceturkšņiem
(stundu skaits)

Skatīt OSP datubāzē: NBL130c

1. ceturksnī attālināti strādāja vairāk darbinieku nekā pagājušā gada 4. ceturksnī

2021. gada 1. ceturksnī 22,6 % (167,6 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti³. Tas ir par 28,6 tūkstošiem jeb 4,6 procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada 4. ceturksnī (139,0 tūkstoši jeb 18,0 %). No attālināti strādājošajiem 62,0 % bija sievietes un 38,0 % vīrieši.

Trešdaļa (33,8 %) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa (26,1 %) vecuma grupā 35–44 gadi, 22,3 % – vecuma grupā 45–54 gadi, bet vismazāk (17,8 %) – vecuma grupā 55–74 gadi. Arī visvairāk attālināti strādājošu vīriešu un sieviešu bija vecuma grupā 15–34 gadi (attiecīgi 41,7 % un 29,0 %). Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (27,0 %) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 15–34 gadi, bet zemākais (15,8 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica gandrīz četras piektdaļas (78,9 %) informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, nedaudz mazāk (73,6 %) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 43,4 % izglītības nozares darbinieku un 37,4 % valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku. Viszemākais (9,7 %) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams ražošanas sektorā (B–F).

Attālināti strādāja 56,3 % vecāko speciālistu, 44,3 % vadītāju, 36,1 % speciālistu un 19,1 % kalpotāju (biroja darbinieku).

2021. gada 1. ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,2 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, savukārt vecuma grupā no 15 līdz 89 gadiem – 4,6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,2 tūkstošus iedzīvotāju.

Plašāka informācija par Darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Nodarbinātība” un “Ekonomiskā aktivitāte”.

No 2021. gada Darbaspēka apsekojumā (DSA) tika ieviests jauns tiesiskais regulējums – Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2240. Būtiskākās izmaiņas:

  • par ekonomisko aktivitāti tiek aptaujātas personas vecumā no 15 līdz 89 gadiem (iepriekš no 15 līdz 74 gadiem);
  • mainīta nodarbinātās personas definīcija – personas, kuras strādā savā lauku saimniecībā un produkciju ražo tikai savam patēriņam, vairs netiek uzskatītas par nodarbinātām; tā kā to skaits ir neliels, minētās izmaiņas būtiski neietekmē nodarbināto skaitu un dati ir salīdzināmi ar iepriekšējiem gadiem;
  • neto darba samaksas vietā ieviests rādītājs bruto darba samaksas lielums, tā periodiskums ir gads, līdz ar to, turpmāk par ceturksni informācija netiks publicēta.

DSA metodoloģija ir pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Nodarbinātība un bezdarbs.

¹ Saskaņā ar regulas 2019/2240  2.pantu.

² Eiropas Savienības vidējie rādītāji par 27 ES dalībvalstīm.

³ Ar attālināto darbu saprot darba izpildes veidu, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tai skaitā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU