DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Lauku attīstība

Nozīmīgs atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai arī šogad un turpmākajos gados

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka 2021. un 2022. gadā tiek turpināts atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai ar līdzšinējām atbalsta likmēm un finansējumu diviem gadiem 70 milj. eiro apmērā, jo bioloģiskā lauksaimniecība sniedz ieguldījumu vairāku stratēģisko mērķu izpildē vidrūpē, klimata pārmaiņu mazināšanā un veselīgas pārtikas nodrošināšanā. Lai veicinātu bioloģiskās lauksaimniecības platību palielinājumu, atkal ir paredzēta iespēja atbalstam bioloģiskajai lauksaimniecībai pieteikt jaunas platības, jo šāda iespēja nav bijusi trīs gadus. Plānots, ka pārejas periodā bioloģiskās lauksaimniecības platības pieaugs līdz 305 tūkst. ha (šobrīd 260 tūkst. ha).

Bioloģiskiem lauksaimniekiem lauku attīstības agrovides pasākuma “Bioloģiskā lauksaimniecība” ietvaros plānots novirzīt finansējums 155 milj. eiro apmērā, kur par bioloģiski apsaimniekotām platībām, audzējot labību, tehniskās kultūras, dārzeņus un ilggadīgos stādījumus indikatīvi plānoti 99,6 milj. eiro, savukārt maksājumam par dzīvniekiem indikatīvi plānoti 56,3 milj. eiro, nodrošinot mērķtiecīgu atbalstu bioloģiskajam piena lopkopības sektoram, ņemot vērā šī sektora būtiski lielāku ieguldījumu amonjaka emisiju samazinājumā salīdzinājumā ar citiem lopkopības sektoriem. Turklāt plānots sniegt atbalstu arī tādām bioloģiskām saimniecībām, kas bioloģiskās lauksaimniecības metodes izmantos daļā no saimniecības.

Šo atbalsta pasākumu papildina īpašs atbalsta pasākums biškopības atbalstam, kur bioloģiskie biškopji varēs saņemt atbalstu par bioloģiskajām bišu saimēm, ja apsaimnieko minimālo saimju skaitu – vismaz 20 saimes. Pasākuma ietvaros bioloģiskie biškopji indikatīvi saņemtu 3,6 milj. eiro.

Pēc bioloģisko lauksaimnieku ierosinājuma pasākumā “Zaļās joslas” ietverta iespēja veidot buferjoslas starp bioloģiskā un konvencionālā lauksaimnieka apsaimniekotajiem laukiem, tādejādi mazinot riskus un ietekmes no konvencionālajām platībām.

Ievērojot to, ka bioloģiskā lauksaimniecība sniedz ieguldījumu vairāku ES un Latvijas stratēģisko mērķu izpildē vidrūpē, klimata pārmaiņu mazināšanā un veselīgas pārtikas nodrošināšanā, arī pēc 2023. gada tiks turpināts atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai, novirzot 20,6% no lauku attīstības finansējuma, kas pie kopumā samazināta finansējuma lauku attīstībai ir nozīmīgs īpatsvars, salīdzinot ar pašreizējā perioda 12,9%.

ZM atbalsta ES stratēģijas virzienu par bioloģiskās pārtikas tirgus izaugsmi, bioloģiskās lauksaimniecības popularizēšanas nepieciešamību un bioloģiskās lauksaimniecības platības pieaugumu. Strādājot pie 2023.-2027. gada plānošanas perioda atbalsta politikas, ZM mērķis ir panākt, lai līdz 2027. gadam Latvijā vismaz 20% lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ)  jeb 398 tūkst. ha būtu izmantota bioloģiskajā lauksaimniecībā, virzoties uz ES Zaļā kursa mērķi 25% no LIZ 2030. gadā.

Lai to nodrošinātu, bioloģiskiem lauksaimniekiem pēc 2023. gada būs plašas iespējas saņemt atbalstu ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskā plāna ietvaros dažādos atbalsta pasākumos gan par apsaimnieko zemi, gan ieguldījumiem lauku saimniecību attīstībā un pārstrādē, gan zināšanu pilnveidošanas un pieredzes apmaiņas pasākumos.

Nākamajā plānošanas periodā tiešajos maksājumos ir jāparedz specifiskas un lauksaimniekiem brīvprātīgas klimatiskās un vidiskās shēmas jeb ekoshēmas vides un klimata vajadzību risinājumam, veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecības prakšu īstenošanu un mudinot lauksaimniekus mainīt ierasto saimniekošanas praksi un izmantot vidi saudzējošas metodes, tādejādi sniedzot ieguldījumu arī ES Zaļā kursa noteikto mērķu izpildē. Šo pasākumu īstenošanā varēs pieteikties arī bioloģiskie lauksaimnieki, tādejādi kombinējot un papildinot lauku attīstības atbalsta maksājumu ar jebkuru vai visiem citiem maksājumiem ekoshēmu ietvarā. ZM paredz, ka arī ekoshēmu pasākumu ietvarā nozarei ir iespējams piesaistīt nozīmīgu finansējuma apmēru vismaz papildus 26 milj. eiro gadā.

Vienlaikus bioloģiskā lauksaimniecība tiek stiprināta, izmantojot arī citu lauku attīstības pasākumu atbalstu, sākot no ieguldījumiem lauku saimniecībās un pārstrādē nozares konkurētspējas celšanai un beidzot ar mācībām zināšanu pilnveidošanai.

 KLP paredz, ka Latvijai gan tiešajos maksājumos ekoshēmām, gan no lauku attīstības finansējuma vides un klimata mērķiem ir obligāti jānovirza vismaz 30% no ES atbalsta finansējuma. Strādājot pie nākamā plānošanas perioda KLP 2023.-2027. Stratēģiskā plāna atbalsta pasākumiem, ZM vides un klimata pasākumu, kā arī videi draudzīgo investīciju ieviešanai Latvijā ir paredzējusi daudz vairāk par obligāto prasību – 50,8% no KLP finansējuma laika posmā no 2023. līdz 2027. gadam. Saskaņā ar KLP, ražojot veselīgu un drošu pārtiku, kā arī nosakot lauksaimniecībā un lauku teritoriju attīstībā sasniedzamos ekonomiskos mērķus, ir jāņem vērā ES vides un klimata mērķi, kur ļoti nozīmīga loma ir arī bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU