Pakete sastāv no šādiem dokumentiem:
- ES taksonomijas deleģētā akts, kura mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgas investīcijas, proti, padarīt uzskatāmāku to, kādas saimnieciskās darbības visvairāk sekmē ES vides mērķu sasniegšanu. Komisāru kolēģija šodien panāca politisku vienošanos par tekstu. Deleģētais akts tiks oficiāli pieņemts maija beigās, kad tas būs pārtulkots visās ES valodās. Komisijas pieeja sīkāk iztirzāta paziņojumā, kuru arī šodien pieņēma kolēģija;
- priekšlikums Uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšanas direktīvai (CSRD). Priekšlikuma mērķis ir uzlabot ilgtspējas informācijas plūsmu korporatīvajā pasaulē. Tas paredz saskanīgākus noteikumus, kā sagatavot ilgtspējas ziņojumus, un līdz ar to finanšu uzņēmumiem, investoriem un plašākai sabiedrībai būs pieejama salīdzināma un uzticama informācija par ilgtspēju;
- visbeidzot, seši grozošie deleģētie akti par fiduciārajiem pienākumiem un investīciju un apdrošināšanas konsultācijām nodrošinās, ka finanšu uzņēmumi (piem., konsultanti, aktīvu pārvaldītāji vai apdrošinātāji) savās procedūrās un investīciju konsultācijās integrē ilgtspējas aspektu.
Eiropas zaļais kurss ir Eiropas izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir uzlabot iedzīvotāju labklājību un veselību, līdz 2050. gadam panākt Eiropas klimatneitralitāti un sargāt, saglabāt un pilnveidot ES dabas kapitālu un biodaudzveidību.
Tāpēc uzņēmumiem ir vajadzīgs visaptverošs ilgtspējas satvars, lai tie varētu attiecīgi mainīt savu uzņēmējdarbības modeli. Lai nodrošinātu, ka šāda pārkārtošanās notiek arī finanšu jomā, un nepieļautu zaļmaldināšanu, visi šodienas paketes elementi uzlabos ilgtspējas informācijas ticamību un salīdzināmību. Tagad ES finanšu sektoram būs nozīmīga loma ilgtspējīgā un iekļaujošā ekonomikas atveseļošanā no Covid-19 pandēmijas un Eiropas ilgtspējīgā ekonomiskajā attīstībā ilgākā termiņā.
ES taksonomijas deleģētais akts
ES taksonomija ir grods, zinātniski pamatots pārredzamības rīks, kas domāts uzņēmumiem un investoriem. Tas ir kopīgs, vispārlietojams satvars, ko investori var izmantot, investējot projektos un saimnieciskajās darbībās, kam ir būtiska pozitīva ietekme uz klimatu un vidi. Šis akts arī nosaka informācijas atklāšanas pienākumus uzņēmumiem un finanšu tirgus dalībniekiem.
Ar deleģēto aktu, par ko šodien politiskā līmenī vienojās Komisāru kolēģija, tiek ieviesti pirmie tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai darbības būtiski palīdz sasniegt divus Taksonomijas regulā noteiktos vides mērķus: pielāgošanos klimata pārmaiņām 1 un klimata pārmaiņu mazināšanu2. Šo kritēriju pamatā ir zinātniskie ieteikumi, ko sniedza tehnisko ekspertu grupa (TEG) ilgtspējīga finansējuma jautājumos. Kritēriju izstrādes gaitā notika arī plašas apspriedes gan ar ieinteresētajām personām, gan ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Šis deleģētais akts aptvers saimnieciskās darbības, ar ko nodarbojas aptuveni 40 % biržā kotēto uzņēmumu, nozarēs, kas rada teju 80 % no tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām Eiropā. Tas ietver tādas nozares kā enerģētika, mežsaimniecība, ražošana, transports un ēkas.
ES taksonomijas deleģētais akts ir adaptīvs dokuments, kas laika gaitā mainīsies atkarībā no norisēm un tehnikas progresa. Kritērijus regulāri pārskatīs. Tas nodrošinās, ka laika gaitā tajā varēs iekļaut jaunus sektorus un saimnieciskās darbības, tostarp pārejas darbības un citas veicinošas darbības.
Jauna Uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšanas direktīva
Ar šodien iesniegto priekšlikumu tiek pārskatīti un nostiprināti esošie noteikumi, kas tika ieviesti ar Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvu (NFRD). Tā mērķis ir izveidot noteikumu bāzi, kas laika gaitā nodrošinās, ka ilgtspējas pārskati ir līdzvērtīgi finanšu pārskatiem. Ar direktīvu ES prasības par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu tiks attiecinātas uz visiem lielajiem uzņēmumiem un visiem biržā kotētajiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka teju 50 000 uzņēmumiem ES tagad būs jāievēro detalizēti ES ilgtspējas ziņošanas standarti (pašlaik tie ir tikai 11 000 uzņēmumi). Komisija ierosina izstrādāt gan lieliem uzņēmumiem domātus standartus, gan atsevišķus, samērīgus standartus, kas paredzēti MVU un ko biržā nekotētie MVU varētu izmantot brīvprātīgi.
Kopumā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka uzņēmumi sniedz investoriem un citām ieinteresētajām personām nepieciešamo informāciju par ilgtspēju, un šī informācija ir ticama un salīdzināma. Tas nodrošinās pastāvīgu ilgtspējas informācijas plūsmu finanšu sistēmā. Uzņēmumiem būs jāziņo par to, kā ilgtspējas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas ietekmē to darbību, un par to, kā to darbība ietekmē cilvēkus un vidi.
Priekšlikums arī paredz vienkāršot ziņošanas procesu. Patlaban daudzi uzņēmumi ir spiesti izmantot daudzus un dažādus ilgtspējas ziņošanas standartus un satvarus. Ierosinātie ES ilgtspējas ziņošanas standarti būs vienots risinājums, kas uzņēmumiem ļaus sagatavot informāciju, kura nepieciešama investoriem un citām ieinteresētām personām.
Grozījumi deleģētajos aktos par investīciju un apdrošināšanas konsultācijām, fiduciārajiem pienākumiem un produktu pārraudzību un pārvaldību.
Šie seši grozījumi vedina finanšu sistēmu atbalstīt uzņēmumus to ceļā uz ilgtspēju, kā arī atbalstīt jau pastāvošos ilgtspējīgos uzņēmumus. Tie arī stiprinās ES cīņu pret zaļmaldināšanu.
- Investīciju un apdrošināšanas konsultācijas: kad konsultants novērtē klienta piemērotību investīcijai, tam turpmāk būs jāapspriež arī klienta vēlmes ilgtspējas aspektā.
- Fiduciārie pienākumi: šodienas grozījumi precizē finanšu sabiedrības pienākumus, kad tā novērtē savus ilgtspējas riskus, piemēram, plūdu ietekmi uz investīciju vērtību.
- Investīciju un apdrošināšanas produktu pārraudzība un pārvaldība: finanšu produktu izveidotājiem un finanšu konsultantiem finanšu produktu izstrādē ir jāņem vērā ilgtspējas faktori.
Kolēģijas locekļu izteikumi
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā Valdis Dombrovskis: “Eiropa ir celmlauze finanšu sistēmas reformās, kas sekmē investīcijas klimata pārmaiņu novēršAnsi. Šodien speram soli tālāk — esam vienojušies par pasaulē pirmo klimata taksonomiju, kas uzņēmumiem un investoriem palīdzēs saprast, kuras investīcijas un projekti tiešām ir videi draudzīgi. Tas ir ļoti svarīgi, ja vēlamies piesaistīt privātās investīcijas ilgtspējīgām darbībām un līdz 2050. gadam padarīt Eiropu klimatneitrālu. Šis ir radikāls pavērsiens, par ko esam veikuši plašu apspriešanu, meklējot līdzsvarotu un zinātnē balstītu risinājumu. Tāpat esam ierosinājuši uzlabot noteikumus par to, kā uzņēmumiem jāziņo par ilgtspēju. Eiropas standartu izstrādē balstīsimies uz starptautiskām iniciatīvām un sekmēsim tās.”
Finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu savienības komisāre Mareida Makginesa sacīja: “Bez finanšu sistēmas iesaistes nebūs iespējams realizēt ES zaļo kursu, un mūsu ekonomikas zaļināšana prasa lielas investīcijas. Ikvienam uzņēmumam ir jādod sava artava — gan tiem, kas jau sekmīgi zaļina savas darbības, gan tiem, kam būtu aktīvāk jārīkojas ilgtspējas virzienā. Šodien pieņemtie jaunie noteikumi būs pavērsiena punkts finanšu sektorā. Esam kāpinājuši savas ieceres ilgtspējīga finansējuma jomā, jo tikai tā Eiropa spēs līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Ir pienācis brīdis no vārdiem ķerties pie darbiem un investēt ilgtspējīgi.”
Vispārēja informācija un turpmākie pasākumi
Pēdējos gados ES ir krietni strādājusi, lai izveidotu ilgtspējīgu finanšu sistēmu, kas palīdzēs pārkārtoties uz klimatneitrālu Eiropu. ES taksonomijas regula, Ilgtspējīgas finanšu informācijas atklāšanas regula un Etalonu regula veido pamatu ES darbam pie pārredzamības vairošanas un palīdz investoriem identificēt ilgtspējīgu investīciju izdevības.
Kad ES taksonomijas deleģētais akts būs oficiāli pieņemts, to vētīs Eiropas Parlaments un Padome (4 mēnešu periodā, ko var vienreiz pagarināt vēl uz 2 mēnešiem).
Par CSDR priekšlikumu Komisija uzsāks diskusijas ar Eiropas Parlamentu un Padomi.
Grozījumus sešos deleģētajos aktos par investīciju un apdrošināšanas konsultācijām, fiduciārajiem pienākumiem un produktu pārraudzību un pārvaldību vētīs Eiropas Parlaments un Padome (3 mēnešu periodā, ko var vienreiz pagarināt vēl uz 3 mēnešiem), un paredzams, ka tie būs piemērojami no 2022. gada oktobra.
