DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Komisija ierosina jaunus noteikumus un darbības, lai veicinātu izcilību un uzticēšanos mākslīgajam intelektam

Komisija šodien ierosina jaunus noteikumus un darbības, kuru mērķis ir padarīt Eiropu par uzticama mākslīgā intelekta (MI) globālo centru. Apvienojot pirmo MI jomas tiesisko regulējumu un jaunu ar dalībvalstīm koordinētu plānu, tiks garantēta cilvēku un uzņēmumu drošība un pamattiesības un vienlaikus stiprināta MI ieviešana, investīcijas un inovācijas visā ES. Jaunie noteikumi par mašīnām papildinās šo pieeju, proti, pielāgos drošības noteikumus, lai palielinātu lietotāju uzticēšanos jaunajai, daudzpusīgajai ražojumu paaudzei.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere sacīja: “Mākslīgā intelekta jomā uzticēšanās ir obligāts, nevis maznozīmīgs faktors. Ieviesdama šos būtiski svarīgos noteikumus, ES kļūst par iniciatori jaunu globālu standartu izstrādei, kas nodrošinās, ka mākslīgajam intelektam var uzticēties. Nosakot standartus, mēs varam bruģēt ceļu uz ētiskām tehnoloģijām visā pasaulē un nodrošināt, ka ES šajā ceļā saglabā konkurētspēju. Mūsu noteikumi būs nākotnes prasībām atbilstoši un inovācijai labvēlīgi un tiks piemēroti tikai gadījumos, kad tas noteikti nepieciešams: ja tiek apdraudēta ES pilsoņu drošība un pamattiesības.”

Par iekšējo tirgu atbildīgais Komisijas loceklis Tjerī Bretons sacīja: “Mākslīgais intelekts ir nevis mērķis, bet līdzeklis. Tas ir zināms jau gadu desmitiem, taču, pateicoties datošanas jaudai, tas ir sasniedzis jaunas spējas. Tas sola milzīgu potenciālu tik atšķirīgās jomās kā veselība, transports, enerģētika, lauksaimniecība, tūrisms un kiberdrošība. Tas arī rada vairākus riskus. Šodien iesniegto priekšlikumu mērķis ir stiprināt Eiropas kā globāla MI izcilības centra pozīciju “no laboratorijas līdz tirgum”, nodrošināt, ka MI atbilst Eiropas vērtībām un noteikumiem, un izmantot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas rūpnieciskām vajadzībām.” 

Jaunā MI regula nodrošinās, ka eiropieši var uzticēties tam, ko piedāvā mākslīgais intelekts. Samērīgi un elastīgi noteikumi novērsīs specifiskos riskus, ko rada MI sistēmas, un noteiks pasaulē augstākos standartus. Koordinētajā plānā ir norādītas politikas izmaiņas un investīcijas dalībvalstu līmenī, kas vajadzīgas, lai stiprinātu Eiropas vadošo pozīciju antropocentriska, ilgtspējīga, droša, iekļaujoša un uzticama MI izstrādē.

Eiropas pieeja uzticamam mākslīgajam intelektam

Jaunie noteikumi tiks tieši un vienādi piemēroti visās dalībvalstīs, pamatojoties uz MI definīciju, kas atbilst nākotnes prasībām. Tajos izmantota uz risku balstīta pieeja.

Nepieņemams risks: tiks aizliegtas MI sistēmas, kas nepārprotami apdraud cilvēku drošību, iztikas līdzekļus un tiesības. Šeit pieskaitāmas MI sistēmas vai lietojumi, kas manipulē ar cilvēku uzvedību, lai apietu lietotāju brīvo gribu (piemēram, rotaļlietas–virtuālie palīgi, kas mudina bērnus uz bīstamu rīcību), un sistēmas, kas ļauj valdībām veikt “sociālo novērtējumu”.

Augsts risks: par augsta riska sistēmām tiek uzskatītas MI sistēmas, kas ietver MI tehnoloģiju, kuru izmanto šādās jomās:

  • kritiskā infrastruktūra (piemēram, transports), kas var apdraudēt iedzīvotāju dzīvību un veselību;
  • izglītība vai arodmācības, kas var ietekmēt cilvēka piekļuvi izglītībai un profesionālajai dzīvei (piemēram, eksāmenu vērtēšana);
  • ražojumu drošības komponenti (piemēram, MI izmantošana robotizētā ķirurģijā);
  • nodarbinātība, personālavaldība un piekļuve pašnodarbinātībai (piemēram, CV šķirošanas programmatūra darbā pieņemšanas procedūrām);
  • būtiski privātie un sabiedriskie pakalpojumi (piemēram, kredītspējas novērtējums, kas iedzīvotājiem var liegt iespēju saņemt aizdevumu);
  • tiesībaizsardzība, kas var ietekmēt cilvēku pamattiesības (piemēram, pierādījumu ticamības izvērtējums);
  • migrācijas, patvēruma un robežkontroles pārvaldība (piemēram, ceļošanas dokumentu autentiskuma verifikācija);
  • tiesvedība un demokrātiski procesi (piemēram, tiesību aktu piemērošana konkrētam faktu kopumam).

Augsta riska MI sistēmām pirms to laišanas tirgū piemēros stingras saistības šādos aspektos:

  • atbilstošas riska novērtēšanas un mazināšanas sistēmas;
  • augstas kvalitātes datu kopas, ko ievada sistēmā, lai līdz minimumam samazinātu riskus un diskriminējošu iznākumu;
  • darbības reģistrēšana, lai nodrošinātu rezultātu izsekojamību;
  • detalizēta dokumentācija, kurā sniegta visa nepieciešamā informācija par sistēmu un tās mērķi, lai iestādes varētu novērtēt tās atbilstību;
  • skaidra un atbilstīga informācija lietotājam;
  • atbilstoši cilvēka veikti pārraudzības pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu risku;
  • augsta līmeņa noturībadrošība un precizitāte.

Par augsta riska sistēmām, uz kurām attiecas stingras prasības, uzskata jo īpaši visas attālinātas biometriskās identifikācijas sistēmas. To izmantošana reāllaikā sabiedriskās vietās tiesībaizsardzības nolūkos principā ir aizliegta. Nedaudzie izņēmuma gadījumi ir stingri noteikti un reglamentēti (piemēram, ja tas noteikti nepieciešams, lai meklētu pazudušu bērnu, novērstu specifiskus un nenovēršamus terorisma draudus vai atklātu, atrastu, identificētu vai sauktu pie atbildības smaga noziedzīga nodarījuma veicēju vai aizdomās turēto). Šādai izmantošanai vajadzīga tiesas vai citas neatkarīgas struktūras atļauja un atbilstīgi laika, ģeogrāfiskā tvēruma un izmantoto datubāzu ierobežojumi.

Ierobežots risks, t. i., MI sistēmas ar konkrētiem pārredzamības pienākumiem: izmantojot MI sistēmas, piemēram, sarunbotus, lietotājiem būtu jāapzinās, ka viņi mijiedarbojas ar mašīnu, lai varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumu, turpināt tās izmantot vai nē.

Minimāls risks: tiesību akta priekšlikums ļauj brīvi izmantot tādas lietojumprogrammas kā MI iespējotas videospēles vai mēstuļu filtrus. Lielākā daļa MI sistēmu ietilpst šajā kategorijā. Regulas projekts šo kategoriju neaplūko, jo šīs MI sistēmas rada tikai minimālu risku vai nerada nekādu risku iedzīvotāju tiesībām vai drošībai.

Attiecībā uz pārvaldību Komisija ierosina, ka jaunos noteikumus uzraudzīs valstu kompetentās tirgus uzraudzības iestādes, savukārt Eiropas Mākslīgā intelekta padomes izveide atvieglos to īstenošanu, kā arī veicinās MI standartu izstrādi. Turklāt attiecībā uz MI, kas nerada augstu risku, ir ierosināti brīvprātīgi rīcības kodeksi, kā arī “regulatīvās smilškastes”, kuru nolūks ir veicināt atbildīgu inovāciju.

Eiropas pieeja izcilībai attiecībā uz MI

Koordinācija stiprinās Eiropas vadošo pozīciju antropocentriska, ilgtspējīga, droša, iekļaujoša un uzticama MI jomā. Lai saglabātu konkurētspēju pasaules mērogā, Komisija ir apņēmusies veicināt inovāciju MI tehnoloģiju izstrādē un izmantošanā visās nozarēs visās dalībvalstīs.

Koordinētais plāns MI jomā, ko pirmoreiz publicēja 2018. gadā nolūkā noteikt darbības un finansēšanas instrumentus MI izstrādei un ieviešanai, radīja dinamisku vidi valstu stratēģijām un ES finansējumam publiskā un privātā sektora partnerībām un pētniecības un inovācijas tīkliem. Koordinētā plāna visaptverošajā atjauninājumā ir ierosināta konkrēta kopīga rīcība sadarbībai, kas nodrošinās, ka visi centieni ir saskaņoti ar Eiropas MI stratēģiju un Eiropas zaļo kursu, vienlaikus ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas radītos jaunos izaicinājumus. Tajā ir izvirzīts mērķis paātrināt tās investīcijas MI jomā, kas var dod labumu atveseļošanai. Tā mērķis ir arī veicināt valstu MI stratēģiju īstenošanu, novērst sadrumstalotību un risināt globālus izaicinājumus.

Atjauninātajam koordinētajam plānam tiks izmantots finansējums, kas piešķirts no programmām “Digitālā Eiropa” un “Apvārsnis Eiropa”, kā arī no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kurā 20 % no izdevumiem paredzēti digitālajai jomai, un kohēzijas politikas programmām, lai:

  • radītu labvēlīgus priekšnosacījumus MI izstrādei un ieviešanai, apmainoties ar politikas atziņām, veicot datu kopīgošanu un investīcijas kritiski svarīgā datošanas kapacitātē;
  • veicinātu MI izcilību “no laboratorijas līdz tirgum”, izveidojot publiskā un privātā sektora partnerību, veidojot un mobilizējot pētniecības, attīstības un inovācijas spējas un padarot testu un eksperimentu iekārtas, kā arī digitālās inovācijas centrus pieejamus MVU un publiskās pārvaldes iestādēm;
  • nodrošinātu, ka MI darbojas cilvēku labā un vispārības labumam, panākot, ka Eiropai ir vadošā loma uzticama MI izstrādē un ieviešanā, ka digitālajās jomās tiek veicināti talanti un prasmes, atbalstot stažēšanos, doktorantūras tīklus un pēcdoktorantūras stipendijas, ka uzticēšanās veicināšana kļūst par MI politikas svarīgu sastāvdaļu un ka Eiropas redzējums par ilgtspējīgu un uzticamu MI tiek atbalstīts visā pasaulē;
  • veidotu stratēģisku līderību augstas ietekmes nozarēs un tehnoloģijās, arī vides jomā, galveno uzmanību pievēršot MI ieguldījumam ilgtspējīgā ražošanā, veselības jomā (paplašinot pārrobežu informācijas apmaiņu), kā arī publiskā sektora, mobilitātes, iekšlietu, lauksaimniecības un robotikas jomā.

Eiropas pieeja attiecībā uz jauniem mašīnbūves ražojumiem

Mašīnbūves ražojumi aptver plašu patēriņa un profesionālā lietojuma ražojumu klāstu – no robotiem līdz zāles pļāvējiem, 3D printeriem, būvmašīnām un rūpnieciskās ražošanas līnijām. Mašīnu direktīvā, ko aizstāj jaunā Mašīnu regula, ir noteiktas veselības aizsardzības un drošības prasības attiecībā uz mašīnām. Šī jaunā Mašīnu regula nodrošinās, ka jaunās paaudzes mašīnas garantēs lietotāju un patērētāju drošību un veicinās inovāciju. Jaunā MI regula būs vērsta uz MI sistēmu drošības riskiem, savukārt Mašīnu regula nodrošinās MI sistēmas drošu integrēšanu visos mašīnbūves ražojumos. Uzņēmumiem būs jāveic tikai viens atbilstības novērtējums. 

Turklāt jaunā Mašīnu regula reaģēs uz tirgus vajadzībām, proti, tiks nodrošināta lielāka juridiskā skaidrība spēkā esošajos noteikumos, vienkāršots administratīvais slogs un samazinātas izmaksas uzņēmumiem, atļauti digitāli formāti dokumentācijai un pielāgotas MVU atbilstības novērtēšanas maksas, vienlaikus nodrošinot saskaņotību ar ES tiesisko regulējumu attiecībā uz ražojumiem.

Nākamie pasākumi

Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm parastajā likumdošanas procedūrā būs jāpieņem Komisijas priekšlikumi par Eiropas pieeju attiecībā uz mākslīgo intelektu un mašīnbūves ražojumiem. Kad regulas būs pieņemtas, tās būs tieši piemērojamas visā ES. Vienlaikus Komisija turpinās sadarboties ar dalībvalstīm, lai īstenotu koordinētajā plānā paredzētās darbības.

Vispārīga informācija

Gadiem ilgi Komisija visā ES ir atvieglojusi un pastiprinājusi sadarbību MI jomā, lai palielinātu ES konkurētspēju un panāktu uzticēšanos, balstoties uz ES vērtībām. 

Pēc Eiropas stratēģijas par MI publicēšanas 2018. gadā un pēc plašas apspriešanās ar ieinteresētajām personām Mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupa (HLEG) 2019. gadā izstrādāja Vadlīnijas uzticamam mākslīgajam intelektam un 2020. gadā – novērtējuma sarakstu par uzticamu MI. Vienlaikus 2018. gada decembrī kā kopīga apņemšanās ar dalībvalstīm tika publicēts pirmais koordinētais plāns MI jomā.

Komisijas Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu, kas publicēta 2020. gadā, ir izklāstīts skaidrs redzējums par MI Eiropā: izcilības un uzticēšanās ekosistēma, kas veido pamatu šodienas priekšlikumam. Baltās grāmatas par mākslīgo intelektu sabiedriskajā apspriešanā iesaistījās ļoti daudzi interesenti no visas pasaules. Baltajai grāmatai pievienots “Ziņojums par mākslīgo intelektu, lietu internetu un robotiku drošuma un atbildības aspektā”, kurā secināts, ka spēkā esošajos tiesību aktos par ražojumu drošumu ir vairāki trūkumi, kas jānovērš, jo īpaši ar Mašīnu direktīvu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU