DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. decembrī, 2020
Lasīšanai: 19 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde
2
2

Iedzīvotājiem būtiskākās izmaiņas likumos un noteikumos 2021. gada sākumā

Valsts kanceleja sadarbībā ar nozaru ministrijām ir izveidojusi apkopojumu par iedzīvotājiem un dažādām mērķgrupām būtiskākajām izmaiņām likumos un citos tiesību aktos, kas stāsies spēkā laikā no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam.

Aizsardzības ministrija

  • Grozījumi Militārā dienesta likumā un Zemessardzes likumā paredz pazemināt sodāmības prasības uzņemšanai militārajā dienestā un izveidot komisiju, kura vērtēs to Latvijas pilsoņu uzņemšanu profesionālajā dienestā vai Zemessardzē, kuri ir sodīti par tīšu kriminālpārkāpumu, tīšu, mazāk smagu noziegumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi. Ja komisija nolems, ka kandidāta izdarītais noziedzīgais nodarījums neietekmē viņa pieņemšanu dienestā, kandidāts varēs turpināt iestāšanās procesu profesionālajā dienestā vai Zemessardzē. Grozījumi minētajos likumos stāsies spēkā līdz 2021. gada 1. martam.
  • Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz turpmāk neizmaksāt dzīvojamās telpas īres kompensāciju karavīriem, kuri ir nodrošināti ar dienesta dzīvokļiem, bet no aizsardzības nozares budžeta segt dzīvojamās telpas īres maksu, nekustamā īpašuma nodokli, ja tāds tiek piemērots, koplietošanas elektroenerģijas izdevumus un siltumenerģijas izdevumus. Normas stāsies spēkā līdz 2021. gada 1. martam.

Ekonomikas ministrija

  • Grozījumi Būvniecības likumā paredz uzlabojumus būvniecības procesa regulējumā amata meistariem un restauratoriem, kuri veic vai vada būvamatniecības vai restaurācijas darbus, skaidri nosakot tiem patstāvīgās prakses tiesības būvniecībā. Jauninājumi arī paredz atcelt ierobežojumu būvspeciālistiem ar būvtehniķa profesionālo kvalifikāciju turpināt strādāt būvdarbu vadītāja un būvuzrauga profesijā pēc 2020. gada 31. decembra, kā arī paredz tiesības veikt izmaiņas būves lietošanas veidā projektēšanas un būvdarbu laikā, kā arī lietošanas veida maiņas nosacījumus. Minētās normas stājas spēkā 2020. gada 31. decembrī.
  • Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā nodrošinās komerciālo vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju tiesību aizsardzību, noteiks kārtību, kādā biedrības un nodibinājumi var iegūt tiesības pārstāvēt komerciālo vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju tiesvedībā, kā arī nosaka šī procesa uzraudzības iestādi - Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC).  Šīs normas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.
  • Jaunas Eiropas Savienības energomarķējuma prasības elektroiekārtām stāsies spēkā 2021. gada 1. martā. Līdz ar jaunām prasībām tiks mainīts energomarķējums piecām produktu grupām - ledusskapjiem un saldētavām, trauku mazgājamām mašīnām, veļas mazgājamām un žāvējamām mašīnām, televizoriem un elektroniskiem displejiem. No 2021. gada 1.septembra jaunās prasības būs piemērojamas arī gaismas avotiem - spuldzēm. Energomarķējuma prasību uzraudzību nodrošinās PTAC.
  • Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” ir stājušies spēkā 2020. gada 16. decembrī, bet atsevišķas noteikumu punktu prasības stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra. Piemēram, noteikumi nosaka ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības jeb ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni, kuru pārsniedzot ēkas īpašniekam ir pienākums veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kā arī prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu ierīkošanai publiskās ēkās. 2021. gada 1. janvārī stāsies spēkā prasības ēkas inženiertehnisko sistēmu automatizācijas un vadības sistēmu funkcionalitātei un uzstādīšanai, telpu mikroklimatu pašregulējošu ierīču uzstādīšanai un ēkā patērētā energonesēja vai enerģijas uzskaitei. Tas nozīmē, ka visās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas uzskaiti jāveic, prioritāri izmantojot attālināti nolasāmus individuālus siltumenerģijas patēriņa skaitītājus vai sekundāri - individuālus siltuma maksas sadalītājus, ja tas ir ekonomiski pamatoti. 
  • No nākamā gada pirmās dienas tiek apstiprināta Oficiālās statistikas programma 2021. – 2023. gadam: valstī nodrošināmās oficiālās statistikas saraksts, kas tiek veidots trīs gadu plānošanas periodam. Programmā ir sniegta informācija par galvenajām statistikas tēmām, norādot oficiālās statistikas nosaukumu, institūciju, kura ir atbildīga par šīs statistikas nodrošināšanu, statistikas publicēšanas periodiskumu un datu iegūšanas veidu un avotu. Programmā var redzēt arī izvērstāku informāciju par 2021. gadā publicējamajiem oficiālās statistikas rādītājiem, to detalizāciju un publicēšanas periodiskumu. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 691 “Noteikumi par Oficiālās statistikas programmu 2021.–2023. gadam”.  

Finanšu ministrija

  • Tiek samazināti darbaspēka nodokļi vispārējā nodokļu režīmā (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) vispārējā režīmā strādājošajiem samazinās par 1% - 0,5% darba devējam un 0,5% darba ņēmējam.) Tas nozīmē, ka vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem jeb darbiniekiem ar noslēgtu standarta darba līgumu katru mēnesi no algas tiks aprēķināti mazāki nodokļi. Šāds solis veicinās gan vietēja, gan starptautiska mēroga uzņēmumu konkurētspēju.
  • No 1. janvāra palielināsies ienākumi darbiniekiem, kuri saņem darba algu zem vidējās valstī:
    • No 1200 līdz 1800 eiro mēnesī tiek palielināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu.
    • Tiek palielināta minimālā alga no 430 līdz 500 eiro mēnesī, kas ir vēl viens solis cilvēku labklājības un sociālās drošības veicināšanai. Palielinot minimālo algu līdz 500 eiro, darbinieka ienākumi "uz rokas" kļūst lielāki – 418 eiro.
  • No 1. janvāra uzņēmējiem katrs nodoklis nebūs jāmaksā atsevišķā kontā, jo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem budžeta maksājumiem būs jauns – vienotais nodokļu konts. VID administrētos nodokļus būs iespējams samaksāt ne tikai vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša 23. datumam, jo ir mainīti regulāri maksājamo nodokļu maksājumu termiņi uz vienotu maksājumu termiņu - 23. datumu. Tādējādi tiek mazināts laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai.

Iekšlietu ministrija

  • Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā. No 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un kurai izsniegta tikai pase, ir pienākums saņemt arī personas apliecību. Šo pārejas noteikumu 5. punkta otrajā teikumā minētajām personām pienākums saņemt personas apliecību ir no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim. No 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu, saņemot pasi, ir pienākums saņemt arī personas apliecību. No 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim šo pārejas noteikumu 5. punkta otrajā teikumā minētajām personām, saņemot pasi, ir pienākums saņemt arī personas apliecību.

Izglītības un zinātnes ministrija

  • 2021. gadā noslēgsies pakāpeniski īstenotā pāreja uz mācībām latviešu valodā. Tā 2021./2022. mācību gadā 1. - 6. klasēs tiks izmantoti trīs bilingvālās izglītības modeļi, 7.-9.klasē – 80% mācību satura īstenos latviešu valodā, bet 10.-12.klasē viss mācību process notiks latviešu valodā.

Labklājības ministrija

  • No 2021. gada 1. janvāra palielināts minimālais ienākumu līmenis (izmaksai būs pārejas periods):
    • Minimālā vecuma un invaliditātes pensija - likums “Par valsts pensijām”.
    • Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti - Valsts sociālo pabalstu likums.
    • Atbalsts bērniem apgādnieka zaudējuma gadījumā - likums “Par valsts pensijām”, likums “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, Valsts sociālo pabalstu likums.
  • No 2021. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga būs 500 eiro, ko nosaka 2020. gada 24. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 707 “Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.
  • No 2021. gada 1. janvāra lielākas sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem:
    • vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai 218 eiro;
    • vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai 327 eiro, ja ir invaliditāte kopš bērnības;
    • ikmēneša pabalsts 109 eiro, ja mācās;
    • ikmēneša pabalsts 163 eiro, ja mācās un ir invaliditāte kopš bērnības;
    • palielināts pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei – 820.05 eiro.

Kultūras ministrija

  • Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, veicināt to darbības kvalitātes uzlabošanos, nostiprināt sabiedrisko mediju nozīmi valsts demokrātiskās iekārtas funkcionēšanā, vārda brīvības īstenošanā, latviešu valodas un nacionālās kultūras kopšanā un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanā. Jaunais likums nosaka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā paredzēts nošķirt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kā regulatora un sabiedrisko mediju pārvaldības funkcijas un izveidot jaunu institūciju – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.
  • Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums. Likums nosaka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību un citus ar to saistītos jautājumus, kā arī uzvedības noteikumus attiecīgajās teritorijās. Likums nosaka valsts atbildību par abu pieminekļu uzturēšanu, saglabāšanu un apsaimniekošanu, kā arī stingrāku kārtību, kā Latvijas galveno svētvietu tuvumā tiek saskaņoti pasākumi, nodrošināta abu objektu saglabāšana un apsaimniekošana, izrādot to vērtībai atbilstošu cieņu. Ar likumu arī noteikts, ka abi objekti ir valsts īpašums, par kuru saglabāšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu atbildīgo institūciju nosaka Ministru kabinets, bet finansējums tiek nodrošināts no valsts budžetā īpaši šim mērķim paredzētiem līdzekļiem. Vienlaikus abu objektu saglabāšanā un uzturēšanā var piedalīties arī pašvaldības un ziedotāji. Likums paredz veidot arī Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi, kuras sastāvu un nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Padome paredzēta kā sabiedriski konsultatīva institūcija, kuras sastāvā ir deviņi locekļi - pārstāvji no Aizsardzības, Kultūras un Finanšu ministrijām, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās Rīgas domes institūcijas vadītājs, kā arī četri kultūras ministra izraudzīti pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām. Padomes darbības mērķis ir Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.

Satiksmes ministrija

  • Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā nosaka automobiļiem ar mazāku izmešu daudzumu mazāku nekā līdz šim transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmju piemērošanu. Savukārt automobiļiem ar lielāku izmešu daudzumu, nodokļa likmes būs augstākas nekā līdz šim. Likuma grozījumi ir viens no pasākumiem, lai ilgtermiņā veicinātu sabiedrības paradumu maiņu un mudinātu nomainīt privāto auto vai atjaunot uzņēmuma autoparku, izvēloties videi un sabiedrības veselībai draudzīgākus automobiļus.
  • Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ļauj nodrošināt labākus, pieejamākus un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus sabiedriskā transporta pakalpojumus visā Latvijā. Grozījumi paredz valsts garantētu sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību visā valstī, valsts dotēto un komerciālo maršrutu sadalījumu, mūsdienīgas vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas izveidi un bezmaksas sabiedriskā transporta pakalpojumus mazapdzīvotās vietās.
  • Grozījumi Pasta likumā nodrošina abonētās drukātās preses izdevumu piegādi iedzīvotājiem visā Latvijā, tai skaitā arī reģionos līdz 2021.gada beigām. Grozījumos noteiktais papildus valsts finansējums abonētās preses piegādei stiprinās vienotu informatīvo telpa visā valsts teritorijā. 

Tieslietu ministrija

  • 2021. gada 31. martā darbu uzsāks jauna tiesa – Ekonomisko lietu tiesa. Specializētā Ekonomisko lietu tiesas darbības teritorija aptvers visu Latviju. Tās kompetencē būs specifiski komercstrīdi un krimināllietas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, kas rada būtisku kaitējumu uzņēmējdarbības videi un tautsaimniecības attīstībai.
  • No 2021. gada 1. janvāra iespēja saņemt bezmaksas mediāciju ģimenes strīdos. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi arī 2021. gadā turpinās īstenot programmu “Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos”, lai sniegtu atbalstu ģimenēm tādu strīdu un domstarpību risināšanā, kas skar bērnu intereses. Programmas ietvaros tiks nodrošinātas pirmās piecas mediācijas sesijas (katra 60 minūšu apmērā) bezmaksas. Programmas ietvaros sertificēta mediatora pakalpojumu iespējams saņemt dažāda veida ar bērnu interesēm saistītu ģimenes strīdu risināšanā, kā piemēram, bērnu saskarsmes jautājumi, bērna pastāvīgās dzīvesvietas noteikšana, uzturlīdzekļu apmērs un/vai maksāšanas kārtība, vecāku attiecības un savstarpējā komunikācija, bērnu audzināšanas jautājumi, laulības šķiršana u.c. Pieteikties konsultācijām var sazinoties ar Sertificētu mediatoru padomi pa konsultatīvo tālruni 28050777 darba dienās vai rakstot smp@mediacija.lv.
  • No 2021. gada 1. janvāra iespējams pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (pirms prasības celšanas) iesniegt tiesā pēc pieteicēja atrašanās vietas. Pieteikumu varēs iesniegt tajā tiesā, kuras darbības teritorijā ir pieteicēja atrašanās vieta.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

  • Likums par valsts budžetu 2021.gadam paredz jaunus aizdevumu mērķus pašvaldībām sabiedrībai aktuālu projektu īstenošanai 150 000 000 eiro apjomā:
    • jaunas pirmsskolas izglītības iestādes (PII) būvniecībai vai esošas PII paplašināšanas, mazinot rindu uz tām;
    • izglītības iestāžu investīciju projektiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgas izglītības funkcijas izpildi;
    • pašvaldību investīciju projektu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību;
    • pašvaldības viens prioritārais investīciju projekts (līdz 400 000 eiro).

Tāpat ir uzlaboti nosacījumi pašvaldību aizdevumiem, samazinot minimālo līdzfinansējumu no 25% līdz 10% izglītības projektiem un 15% saistībā ar COVID 19  projektu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai.

  • Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu no 1.janvāra pieaugs nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu, kas nozīmē, ka paaugstināsies arī maksa par nešķirotu atkritumu apsaimniekošanu. Tomēr iedzīvotāji un komersanti tāpat kā līdz šim var samazināt savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu, aktīvi šķirojot atkritumus mājās un darba vietas, tādejādi samazinot nešķiroto atkritumu apjomu, kā arī pārdomāti un gudri iepērkoties un izvēloties ilgtspējīgākas preces, tādejādi  samazinot radīto atkritumu apjomu kā tādu.
  • Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībās (Rīgā, Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Mārupes, Mālpils, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas, Stopiņu un Bauskas novadā) no 2021.gada 1.janvāra jāuzsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšana saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumiem Nr. 184” Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju”. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem un komersantiem būs pienākums šķirot šos atkritumus. Jāatzīmē, ka dažās no pašvaldībām tas jau tiek darīts.

Zemkopības ministrija

  • Būs jauna kārtība veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu izsniegšanai, apturēšanai, atjaunošanai, anulēšanai un derīguma termiņa pagarināšanai. Veterinārmedicīnas likumā ir precizēts Ministru kabinetam dotais uzdevums noteikumu par veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu izstrādei, dots pilnvarojums Latvijas Veterinārārstu biedrībai izveidot komisiju, kura lemj par veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu izsniegšanu, apturēšanu, atjaunošanu, anulēšanu un derīguma termiņa pagarināšanu, kā arī dots pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt sertifikācijas komisijas sastāvu un tās darbības kārtību. Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” spēkā stāsies 2021. gada janvārī.
  • Pamatojies uz iepriekšminētajiem grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, vienlaikus ar tiem spēkā stāsies arī noteikumi, kuros pilnveidotas un aktualizētas prasības un kārtība veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta izsniegšanai, pagarināšanai, apturēšanai, anulēšanai un atjaunošanai, praktizējošu veterinārārstu profesionālajai kvalifikācijai un sertificēto personu reģistrācijai un kvalifikācijas pārbaudei, kā arī noteikts sertifikācijas komisijas sastāvs un darbības kārtība. Ministru kabineta noteikumi “Prasības veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta izsniegšanai” spēkā stāsies 2021. gada janvārī.
  • Turpmāk piekrastes komerczvejnieki zvejas žurnālu datus reģistrēs elektroniski. No 2021. gada 1. janvāra piekrastes komerczvejnieki zvejas žurnālu datus reģistrēs informācijas sistēmā ‘’Latvijas Zivsaimniecības informācijas un kontroles integrētā sistēma’’ (LZIKIS). Šāda elektroniska informācijas ievadīšana LZIKIS un atteikšanās no papīra zvejas žurnāliem nodrošinās zvejas darbību operatīvu pārvaldību un mazinās administratīvo slogu gan zvejniekiem, gan zvejas darbības pārraugošajām iestādēm. Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”.
  • Mainīts zvejas limits iekšējos ūdeņos Durbes, Pārgaujas un Pļaviņu novadā. Noteikumi paredz ikgadējos zvejas limitu grozījumus iekšējos ūdeņos atbilstoši Durbes, Pārgaujas un Pļaviņu novada pašvaldības priekšlikumiem. Noteikumos veiktas tehniskas izmaiņas atbilstoši jaunajam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam. Grozījumos noteiktās zvejas limitu izmaiņas piemērojamas no 2021. gada 1. janvāra. Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos" (tiek virzīti izskatīšanai Ministru kabineta 17.12.2020. sēdē).
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU