“Tā kā Uzņēmumu reģistru juristu aprindās nereti mēdz saukt par “dzemdību namu”, jo Uzņēmumu reģistrā “dzimst” uzņēmumi un biedrības, tad likumsakarīgi, ka savā jubilejā sveicam Rīgas Dzemdību namu, kurā dzimst cilvēki, jo cilvēki ir tie, kuri rada uzņēmumus un biedrības. Līdzīgi kā Uzņēmumu reģistrs nevar ietekmēt uzņēmuma dibināšanas izvēli, tā Dzemdību nams nevar ietekmēt bērna ieņemšanas izvēli. Tāpēc, sveicot Dzemdību namu, vēlam demogrāfijas uzlabošanos valstī kopumā, tostarp uzņēmējdarbībā: jo vairāk jaundzimušo tagad, jo attiecīgi vairāk uzņēmumu un biedrību dibinātāju būs nākotnē, kā rezultātā valsts kļūs ekonomiski un pilsoniski bagātāka,” stāsta Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.
Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Santa Markova: “Lai arī jau vairākus gadus valstī vērojams dzemdību skaita samazinājums, Dzemdību namam izdodas saglabāt dzemdību palīdzības līdera lomu valstī - pie mums pasaulē nāk trešā daļa no visiem Latvijā dzimušajiem bērniņiem. Kā uzņēmums mēs darām visu, lai ietekmētu topošo vecāku izvēli - KUR bērniņu laist pasaulē. Mēs ticam, ka pozitīva dzemdību pieredze drošos un patīkamos apstākļos, atbalstoša un profesionāla aprūpes personāla uzraudzībā, jaunajiem vecākiem ir papildus stimuls plānot ģimenes pieaugumu. Tātad - sveicot Uzņēmumu reģistru jubilejā, mēs kā uzņēmums no savas puses solām darīt visu, lai dzimtu bērni, nākotnes uzņēmēji, kas dibina un reģistrē jaunus uzņēmumus!”
Uzņēmums reģistrs kā tieslietu resora valsts iestāde tika dibināta 1990. gada 1.decembrī. Sākumā iestādes pārziņā bija viens reģistrs – Uzņēmumu reģistra žurnāls. No iestādes pirmā reģistra nosaukuma vārdu ieguva arī pati iestāde.
Pastāvēšanas 30 gadu laikā Uzņēmumu reģistrs ir kļuvis par iestādi, kas uztur 14 publiskus reģistrus ar informāciju par visām juridiskajām personām Latvijā (uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, publiskā sektora iestādes) un dažādiem juridiskajiem faktiem (maksātnespēja, laulību līgumi, komercķīlas). Šī gada janvārī UR atvēra publiskos reģistros brīvpieejā, tostarp informācijas saņemšana tīmekļvietnē un valsts informācijas sistēmu savietotājā, izmantojot tīmekļa pakalpes pašapkalpošanās režīmā visiem klientiem kļuva bezmaksas. Pakāpeniski tiek palielināts arī atvērto datu (mašīnlasāmā) formātā pieejamo datu apjoms. Šī gada laikā bijuši vairāk nekā 1 miljons skatījumu par simtiem tūkstošu informācijas vienību 14 reģistros.
Uzņēmumu reģistra loma ir uzkrāt datus un kā spogulim parādīt, kas notiek uzņēmējdarbības vidē Latvijā.
Kopumā Uzņēmumu reģistra turētajos reģistros krājas informācija par vairāk nekā 420 000 tiesību subjektu un vairāk nekā 245 000 juridisko faktu. Vairāk nekā puse no tiem vairs nav aktīvi un spēkā esoši ieraksti, bet Uzņēmumu reģistrs turpina šo informāciju uzglabāt, lai sabiedrībai tā būtu pieejama. Tāpēc ar katru gadu uzkrāto datu apjoms pieaug.
Reģistra uzturētie 14 reģistri: Uzņēmumu reģistra žurnāls (1990), Masu informācijas līdzekļu reģistrs (1997), Komercķīlu reģistrs (1998), Laulāto mantisko attiecību reģistrs (1998), Pārstāvniecību reģistrs (2002), Komercreģistrs (2002), Biedrību un nodibinājumu reģistrs (2004), Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrs (2004), Šķīrējtiesu reģistrs (2005), Politisko partiju reģistrs (2007), Maksātnespējas reģistrs (2008), Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrs (2009), Publiskās privātās partnerības līgumu reģistrs (2009), Publisko personu un iestāžu saraksts (2018).
